<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/ephotography29/">Erin</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
17. novembrī Latvijā un pasaulē atzīmēs Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu. Ik gadu ātrāk par dabas noteikto laiku pasaulē nāk 15 000 000 mazuļi, Eiropā - pusmiljons, bet Latvijā apmēram 1000 mazulīšu piedzimst pirms noteiktajā laika. Tas ir 5,2 – 6,4% no kopējā bērnu skaita. 2012. gadā Latvijā nākuši pasaulē 59 priekšlaikus dzimuši mazuļi, kuru svars bijis vien 1000 gramu.

Šādu bērniņu dzīvībai vitāli nepieciešamie speciāli apstākļi – inkubatori, kas uztur ķermeņa siltumu, darbina plaušas, palīdz izaugt līdz  svaram, kad plašajā pasaulē var dzīvot bez uzturošās aparatūras.  Visiem šiem mazuļiem nepieciešama īpaša aprūpe, taču pašlaik Latvijā nav īpašas priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpes programmas pēc tam, kad zīdainīši tiek izrakstīti no slimnīcas.

Arī vecākiem nav paredzēts psiholoģiskais atbalsts šādos gadījumos, lai gan kā atklāj kāda mamma - priekšlaicīgi dzimušam bērniņam arī vecāki ir priekšlaicīgi dzimuši, jo neviens negatavojas ieraudzīt savu bērnu vairākus mēnešus pirms noteiktā laika. 

Latvijā gan ir vairāki Perinatālie centri – Jēkabpilī, Valmierā, Liepājā un protams, Rīgā.  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikā katru gadu izaug ~ 300 priekšlaikus dzimušie bērni. Vidēji katram priekšlaicīgi dzimušajam slimnīcā jāpavada 90 dienas.

BKUS Neonatoloģijas intensīvās nodaļas virsārste Dace Tropa uzsver, cik svarīgi bērniņa izdzīvošanai ir laicīgi atpazīt priekšlaicīgu dzemdību draudus un, ja vien iespējams, vēl pirms dzemdību sākšanās māmiņu un vēl nedzimušo bērnu aiztransportēt  uz tās pilsētas dzemdību nodaļu, kas atrodas tuvāk Perinatālās aprūpes centram. "Vislabākais inkubators ir mammas dzemde, tāpēc katra diena, ko mazulis vēl var pavadīt mammas vēderā, ir ļoti svarīga. Arī ceļš līdz inkubatoram ir drošāks sievietes ķermenī, nevis braucot ātrās palīdzības mašīnā".

Ko uzskata par priekšlaicīgām dzemdībām?

Ja bērns nācis pasaulē no 22. līdz 37. grūtniecības nedēļai, viņš uzskatāms par priekšlaikus dzimušu jeb neiznēsātu. Latvijā un arī Pasaules Veselības organizācija lieto terminu "dzīvi dzimis" – jaundzimušais, kas iznēsāts pilnas 22 grūtniecības nedēļas (normāla grūtniecība ilgst 38–42 nedēļas) un sver 500 g.

Kā atpazīt priekšlaicīgas dzemdības?

Uz slimnīcu jādodas nekavējoties, ja ir šādas pazīmes: 

  • kontrakcijas (spēcīga vēdera muskuļu saraušanās) ik pēc 10 minūtēm vai biežāk; 
  • uzmaiņas izdalījumos no maksts (šķidruma noplūde vai asiņošana); 
  • spiediena sajūta iegurnī - sajūta, ka bērns spiež uz leju; 
  • trulas muguras sāpes; 
  • krampji, kas atgādina menstruāciju sāpes; vēdera muskuļa krampji ar caureju vai bez tās.

Fiziski priekšlaicīgas dzemdības neatšķiras no savlaicīgām dzemdībām.

Kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības?

Rīgas dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga kā galvenos riskus pāragrām dzemdībām min sievietes veselību. Viens no tiem ir dzimumceļu infekcijas, kas izraisa spontānas dzemdības, tāpat biežāk pirms laika dzemdē smēķētājas un arī jaunas sievietes līdz 24 gadu vecumam, kurām, izrādās, ir sliktāka veselība nekā sievietēm, kas ir vecākas.

Kas sagaida priekšlaicīgi dzimušu bērniņu?

Ik gadu izdzīvošanas prognozes aug, tomēr 22. grūtniecības nedēļa pašlaik ir galējā zemākā robeža, kad ārsti vēl mēģina cīnīties par bērniņa dzīvību.

  • 24 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 50–60 % (aptuveni 65–66 % no izdzīvojušajiem ir paliekoši veselības traucējumi);
  • 25 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 75 % (aptuveni 33 % no izdzīvojušajiem ir paliekoši veselības traucējumi).

Bērna attīstības pirmajos divos gados jāņem vērā nevis faktiskais bērna vecums, bet tā saucamais koriģētais vecums. Jāatceras, ka pirms laika dzimis bērns attīstās ārpus mātes organisma (dzemdes), līdz ar to ieviests termins "koriģētais vecums" – vecums, kad bērnam būtu jādzimst, nevis reālais vecums, dzimstot priekšlaikus.

Piemērsam, bērns dzimst 32. grūtniecības nedēļā, tātad 6–8 nedēļas pirms laika. Četru mēnešu vecumā viņa koriģētais (reālais) vecums ir divi mēneši, tātad četru mēnešu vecumā viņa attīstība jāvērtē kā divus mēnešus vecam bērnam. Jo bērns mazāk ir iznēsāts, jo ilgāk manāmas atšķirības ar vienaudžiem, taču agrāk vai vēlāk atšķirības izlīdzinās.

Agrīnās dziļi neiznēsāto bērnu problēmas

Dziļi neiznēsāti bērni ir bērni, kuru svars piedzimstot ir mazāks par 1000 g, grūtniecības laiks – mazāks par pilnām 28 nedēļām.

Dziļi neiznēsāto bērnu problēmas:

  • plaušu nenobriedums ar elpošanas traucējumiem, skābekļa atkarību;
  • pēc dzimšanas turpina darboties augļa asinsrite (saglabājas specifiskas augļa sirds anatomiskās īpatnības, kas saistītas ar placentāro asinsriti; tā ir norma, auglim atrodoties dzemdē). Augļa asinsrite rada apasiņošanas problēmas zarnu sieniņā un nekrotiskas izmaiņas, kā arī sekmē asinsizplūdumu jeb hemorāģiju veidošanos galvas smadzenēs;
  • smadzeņu bojājums ar smadzeņu vielas atmiekšķēšanos (periventrikulāra leikomalācija);
  • neiznēsāto bērnu retinopātija (specifiskas izmaiņas ar redzes traucējumiem);
  • nepilnvērtīga imunitāte ar lielu infekcijas attīstības risku;
  • barošanās un augšanas traucējumi.
  • Vēlīnās problēmas, kas saistītas ar dziļu neiznēsātību:
  • hidrocefālija (pēc plašiem asinsizplūdumiem smadzeņu dobumu struktūrās);
  • hroniska plaušu slimība ar ilgstošu skābekļa atkarību (var būt nepieciešamība skābekļa terapijai arī pēc izrakstīšanās mājās);
  • cerebrālā trieka;
  • vājredzība, aklums;
  • vājdzirdība, kurlums;
  • mentāla atpalicība, apmācības problēmas;
  • uzvedības un emocionāli traucējumi.

Diemžēl Latvijā pašreiz nav vienota novērošanas plāna dziļi neiznēsāto un neiznēsāto bērnu aprūpei. Zināmā informācija par 2011.gadā priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, kuru dzimšanas svars bija zem 1000gr - 7 bērniem ir invaliditāte, 1 bērns mira 6 mēnešu vecumā, 14 bērnu vecāki (bērnam 2 gadi) ir apmierināti, taču rūpīga un vispusīga veselības apskate nav veikta un nākotnes prognoze nav skaidra, par 8 bērniem nav datu. Tas nozīmē arī to, ka pašlaik priekšlaikus dzimuša bērna uzraudzība lielā mērā ir atkarīga no pašu vecāku gatavības darboties. 

  Tiesa, reizēm mammas un tēta mīlestība un, vēl svarīgāk, liels darbs un pacietība, strādājot ar bērnu, spēj paveikt brīnumus.

Lai pateiktu paldies visiem bērniņiem, kuri ienākuši šajā pasaulē, ģimenēm un līdzcilvēkiem, ārstiem, māsām un visiem profesionāļiem, kuri palīdz un ir līdzās vismazākajiem, 17. novembrī plkst. 18.00 Rīgas Doma baznīcā tiek rīkots muzikāls svētbrīdis, uzstājoties operdziedātājai Evitai Zālītei, saksofonistam Artim Sīmanim, ērģelniecei Kristīnei Adamaitei un vokālajai grupai Schola Cantorum Riga. Ieeja bez maksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!