<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/maximeguilbot/">Maxime Guilbot</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Par dzīvi Japānā un bērnu audzināšanas īpatnībām stāsta Sofija Miļinovska, kas šajā valstī nodzīvoja 7 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai veidotos priekšstats par to, kāds ir sabiedrības vērtības un viedoklis par bērnu audzināšanu.

Dzīvot Japānā ir ērti un mierīgi. Īpaši, ja dzīve norit kādā nelielā Japānas pilsētiņā, kur visi ir laipni, smaidīgi un ievēro likumus. Likumpaklausība ir viena no japāņu raksturīgākajām iezīmēm. 

Leģendārā piecgadnieku neaudzināšana

Nebūs daudz tādu cilvēku, kas vismaz kaut ko nebūs dzirdējuši par īpašo mazo japāņu audzināšanas metodi. Bērni apmēram līdz piecu gadu vecumam drīkst darīt jebko! Tiešām, nepārspīlējot. Ja mazulim ir iedotas šķēres un aplikācijas papīrs, lai izgriezu puķīti, bet mazais japānītis jauši vai nejauši puķīti izgriezīs no gultas pārklāja, neviens pat neiedomāsies par to strostēt. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!