Foto: LETA
Reiz nejauši dzirdēju divu 15 gadīgu meiteņu dialogu. Viena no draudzenēm paklusām atzinās otrai, ka viņai jau esot bijuši divi puiši, taču par spīti viņas pieredzei, joprojām neesot skaidrības, kā īsti var palikt stāvoklī. Un nezinot arī, kā rīkoties, ja tā notiktu.

Šī saruna neviļus lika man aizdomāties − vai arī pēc 5-10 gadiem neplānotu grūtniecību pārtraukšanas statistika Latvijā būs ar tikpat lejupejošu tendenci, kāda tā ir šobrīd?

Nav noslēpums, ka seksualitātes jautājumi daudzās skolās ir tabu tēma. Arī vecāku zināšanas ir visai atšķirīgas. Tāpat ģimenēs valda dažādas audzināšanas pieejas − runāt vai nerunāt ar savām atvasēm par seksualitātes jautājumiem. Joprojām gaisā virmo gadsimtiem lolots priekšstats, ka nerunāšana par seksualitāti un kontracepciju ir labākais veids, kā pasargāt jauniešus no agrīnām dzimumattiecībām. Taču, vai klusēšana un nezināšana spēj atturēt pusaudžus no tuvības un pasargā no pāragras grūtniecības? Darbā aizņemtajiem vecākiem bieži vien nav ne laika, ne vēlēšanās runāt ar pusaudžiem par tik "slidenām" tēmām, arī skolās veselības mācības stundu bieži vien nav, tādēļ daudzi tīņi savas zināšanas par kontracepciju smeļas no draugiem vai atrod internetā.

Arī skolās mēs daudz labprātāk runājam par vērtībām, nevis par to, kas notiek ar pusaudža ķermeni pubertātes periodā. Vērtības ir ļoti būtiskas, taču nav pieņemami, ka meitenes nepārzina sieviešu fizioloģiju un paļaujas uz kļūdainiem uzskatiem, ka stāvoklī nevar palikt mēnešreižu laikā vai kādā citā cikla dienā, un par nevēlamām sekām sāk domāt tikai pēc tam, kad ir uzsākušas seksuālas attiecības.

Latvijai raksturīga situācija ir pusaudžu vidū iesakņojies viedoklis, ka hormonālā kontracepcija ir kaitīga veselībai. Dažādas aptaujas liek secināt, ka arī jaunieši kā populārāko izsargāšanās metodi lieto pārtraukto dzimumaktu, kas ir ļoti nedroša metode, it īpaši jauniem un nepieredzējušiem pāriem. Tiesa, arī Latvijas pieaugušo vidū aktuāla ir neizsargāšanās un nedrošu metožu lietošana. Nesen veiktais pētījums, kura ietvaros aptaujātas sievietes, kas ārstniecības iestādēs pārtraukušas grūtniecību, apliecina − turpat trešdaļa no aptaujāto pāru pirms kļūmīgā soļa bija izvēlējušies tik ļoti nedrošo pārtraukto dzimumaktu. Nemainīgi aktuāls ir jautājums par avārijas kontracepciju. Pat esot zināšanām par avārijas kontracepciju, sievietes izvēlas to nelietot, cerot, ka šoreiz "izspruks sveikā". Pētījums atklāj, ka sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš. Zīmīgi, ka 98% sieviešu, kuras bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr nepielietoja to.

Diezgan dziļi daudzu jauniešu prātos ir iesēdusies doma, ka tikai seksuālas attiecības ir apliecinājums īstai mīlestībai. Šādu pasaules redzējumu pauž jaunieši sarunās, atklāsmēs un jautājumos. Šādu priekšstatu par pasauli mēs, pieaugušie, radām jauniešiem ar mediju, reklāmu, savu dzīves pieredzi. Kamēr nebūs nopietnas seksuālās izglītošanas un jauniešiem pieejamas kontracepcijas, diez vai izdosies panākt, ka izaugs atbildīga, vesela paaudze.

Kā pozitīvu piemēru vērts minēt Vāciju, kur kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem tiek ieguldīts jauniešu izglītībā un kontracepcijas pieejamībā jauniešiem. Rezultāts – šajā valstī ir viens no Eiropas viszemākajiem pārtraukto grūtniecību rādītājiem jauniešu vidū. Vai nav pienācis laiks mūsu valstī sakārtot jauniešu seksuālo un reproduktīvo izglītību tagad, lai nenāktos kost pirkstos par savu neizlēmību pēc gadiem 5-10?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!