Kristīne, Jūsu ikdiena ir saistīta ar atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuras pašu spēkiem netiek galā ar grūtībām un balansē uz slidenās robežas – kļūt vai nekļūt par "nelabvēlīgu" ģimeni. Sakiet, kāda šobrīd ir situācija šajā jomā – vai atbalsts Latvijas ģimenēm ir pietiekams?
Diemžēl jāsaka, ka valsts šobrīd nespēj parūpēties par visām Latvijas ģimenēm un bērniem. Gan nevalstiskās organizācijas (NVO), gan vecāku apvienības valdībai ir devušas pietiekami skaļu signālu, ka ģimenēm ir nepieciešams papildu atbalsts. Redzot, kā valdība diskutē par demogrāfijas jautājumiem un bērniem, kuriem nākotnē vajadzētu būt, mēs tomēr vairāk satraucamies par tiem bērniem, kas jau ir. Tas ir jautājums - ja mēs vēlamies veicināt dzimstību, vai mēs esam gatavi ieguldīt līdzekļus arī atbalsta sistēmā? Septembrī mūs pārsteidza "Papardes Zieda" veiktā pētījuma dati par abortiem Latvijā, izrādās - lielākajai daļai sieviešu, kas veic abortu ir vidēji ienākumi, stabilas partnerattiecības un vidējais vecums - 29 gadi.
Tas nozīmē, ka finansiālie apstākļi nav tas galvenais iemesls, kas ietekmē nevēlēšanos laist pasaulē bērnu, drīzāk - tā ir nedrošība par nākotni, kas valda mūsu sabiedrībā. Ir ļoti svarīgi, lai sievietes justu rūpes par sevi un varētu būt drošas - pat, ja kaut kas atgadīsies, neviens neko nepārmetīs, bet gan būs blakām un palīdzēs. Bet Latvijā kopumā trūkst ilgtermiņa redzējums – visi domā, kā izdzīvot šodien, bet tas, kā tiksim galā ar nākotnes problēmām, ir otršķirīgs jautājums. Ja jau valdība nedomā par nākotni, arī ģimenes jūtas nedroši un nevar domāt par bērnu laišanu pasaulē. Atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ir svarīgs jautājums, un saistībā ar dzimstības palielināšanos mēs redzam būtiskus riskus, jo jau šogad ir palielinājies bērnu skaits, kas tiek izņemti no ģimenēm.