<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/carbonnyc/">David Goehring</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Vecāki grib, lai bērni ēd veselīgi, pat ja paši ne vienmēr ievēro bērniem izvirzītās prasības. Ēdiens bērnībā nav tikai kaloriju uzņemšanas veids. Tas, ko vecāki iemāca par ēšanas ieradumiem un ēdienu vispār, ietekmē nākamā pieaugušā attieksmi pret ēdienu un savu veselību kopumā.

Grāmatas "Ēdināšana bez bailēm" ("Fearless Feeding: How to Raise Healthy Eaters from High Chair to High School") autore Marjana Jakobsena norāda uz tipiskām vecāku kļūdām, mēģinot bērnu pieradināt pie veselīgas ēšanas.

Lūk, desmit tradicionālas frāzes, ko vecāki saka bērniem, kas vairāk kaitē, nevis dod kādu labumu.

 "Tava māsa (brālis, draudzene, kaimiņiene) to ēd, kāpēc tu nevari ēst to pašu?"

Tulkojums bērna valodā: "Viņš ir labāks nekā es."

Kā labāk pateikt: "Saprotu, ka tu šo ēdienu nekad neesi ēdis un nezini, kā tas garšo. Bet var taču pamēģināt mazu gabaliņu un varbūt tev iegaršosies."

Skaidrojums: Tā vietā, lai ar salīdzināšanu radītu nepilnvērtības sajūtu, veidojiet pārliecību, ka visam ir savs laiks un arī ēdiens iegaršosies.

 "Agrāk tu ēdi šo ēdienu! Kas atkal noticis, tu nejūties labi!?"

Tulkojums bērna valodā: "Varbūt tāpēc, ka es neēdu visu, es neizaugšu (esmu slims, esmu slikts)?"

Kā labāk pateikt: Pareizāk ir nepievērst pastiprinātu uzmanību izvēlīgā ēdāja kaitinošajam ieradumam laiku pa laikam mainīt gaumi un atteikties no iepriekš ēsta ēdiena. Ēšanai jāsaistās ar patīkamām emocijām, nevis jāasociē ar negatīviem pārmetumiem.

Skaidrojums: Bērnu uzvedības speciālisti iesaka nedalīt bērnus pēc principa – ēdājs, mazēdājs, kas knakstās ap galdu. Laiku pa laikam atteikties no kāda ierasta ēdiena ir normāla attīstības fāze augošam bērnam.

 "Saku pēdējo reizi: Nē, tu nedabūsi saldējumu!"

Tulkojums bērna valodā: "Es nekad vairs nedabūšu saldējumu!"

Kā labāk pateikt: "Pašlaik es tev nepirkšu saldējumu, jo pēc pusstundas mēs ēdīsim pusdienas. Turklāt mums ir viena diena nedēļā, kad mēs ēdam saldumus tik, cik gribas".

Skaidrojums: Bērniem vieglāk ir samierināties ar domu, ka tūlīt un tagad viņš našķi nedabūs, ja zina, ka kaut kad  viņš tomēr savu saldumu porciju saņems. Patiesībā bērnu smadzeņu darbībai saldumi tiešām ir vajadzīgi, tāpēc bērni tik ļoti gaida konfektes un saldumu ēšanas dienas.

"Tu taču neko neapēdi! Apēd vēl dažus kumosus (karotes, gabaliņus) un tad vari pamest pusdienu galdu".

Tulkojums bērna valodā: "Vecākiem mans tukšais, izēstais šķīvis ir svarīgāks par manām sajūtām, kas esmu jau paēdis. Manas vajadzības ir mazsvarīgas un netiek ņemtas vērā."

Kā labāk pateikt: "Vai esi pārliecināts, ka esi paēdis pietiekami? Nākamā ēdienreize būs vēlu vakarā un uzkodas līdz vakaram tu nedabūsi."

Skaidrojums: Kad bērniem tiek noteikts, cik daudz ir jāapēd, viņi neiemācās sajust savas patiesās vajadzības, kad ir badā, bet kad – paēduši un jūt sātu.

"Ja apēdīsi dārzeņus, iedošu tev kaut ko garšīgu"

Tulkojums bērnu valodā: "Nespēju sagaidīt, kad pienāks diena, kad es varēšu neēst negaršīgos dārzeņus, bet uzreiz dabūšu našķus".

Kā labāk pateikt: Ēdienu un ēšanu nevajadzētu izmantot kā balvu vai soda veidu. Emocionāli veselīgāk ir gatavot un piedāvāt tiešām garšīgus dārzeņus, ko bērns ēd tāpēc, ka garšo, nevis tāpēc, ka pēc tiem būs balva.

Skaidrojums: Bērni daudz labāk ēd to, kas tiešām garšo un ko no vairākiem variantiem var izvēlēties paši. Piespiedu ēšana rada tikai nepatiku un negatīvu attieksmi pret ēšanu un veselīgu pārtiku kopumā.

 "Malacis!" (tad, kad jūsu mazēdājs ir apēdis ir vairāk nekā citreiz)

Tulkojums bērnu valodā: "Mamma un tētis lepojas ar mani, ja ēdu vairāk nekā man tiešām gribas."

Kā labāk pateikt: "Vienmēr ēd tik, cik tev gribās. Ieklausies savās sajūtās."

Skaidrojums: Slavēt bērnu par to, ka viņš apēd vairāk nekā viņš tiešām grib, nozīmē veicināt regulāru pārēšanos.

"Apēd to, tas ir veselīgi!"

Tulkojums bērnu valodā: "Ēd to, lai gan patiesībā tas ir negaršīgi."

Kā labāk pateikt: "Tas tiešām ir garšīgi un mazliet garšo pēc … (miniet kaut ko, kas bērnam pirms tam tiešām garšojis un raisa pozitīvas emocijas)."

Skaidrojums: Pētījumi liecina, ka bērni daudz labprātāk ēd jaunus, neredzētus ēdienus tad, ja viņiem ir iespēja salīdzināt tos ar kaut ko, kas ir ēsts iepriekš. Viņiem vienkārši vajag vairāk informācijas par to, kas viņiem tiek piedāvāts.

 "Ja labi uzvedīsies veikalā un neniķosies, nopirkšu tev cepumus." Vai arī "Ja nepārstāsi darīt nedarbus, saldējumu nepirkšu."

Tulkojums bērnu valodā: "Lai es būtu labs, man ir jāsaņem balva!" Vai arī "Mani sodīt, ja nedarīšu tā, kā grib vecāki."

Kā labāk pateikt: Piemērojiet tādu sodu sistēmu, kas nav saistīta ar ēdienu. Pārtika nedrīkst būt ne balva, ne sods.

Skaidrojums: Ilgtermiņā ēdiens kā balva var radīt nopietnas emocionālas problēmas pieaugušo dzīvē. 2003. gadā tika publiskot pētījums par ēšanas ieradumiem un tā saucamo ēšanas uzvedību. Pētījums skaidri atklāja, ka pieaugušie, kurus bērnībā sodīja vai apbalvoja ar ēdienu, vēlāk dzīvē biežāk cieta no liekā svara, ievēroja neskaitāmas diētas, bet smagākos gadījumos arī cieta no ēšanas traucējumiem - anoreksijas un bulīmijas.

 "Mēs nepirksim un neēdīsim kūkas (u.c. saldumus), jo tās ir neveselīgas."

Tulkojums bērnu valodā: "Viss, kas man garšo, ir slikts. Tātad viss sliktais ir bauda."

Kā labāk pateikt: "Kūkas un saldumi nav ēdiens, ko var ēst ik dienas. Toties saldumus tu dabūsi nedēļas nogalē, kad iesim ciemos vai pie mums nāks viesi."

Skaidrojums: Iedalot ēdienu "labajā" un "sliktajā", ēšanai tiek piešķirta īpaša nozīme. Labāk mācīt, ka ēdiens ir tikai ēdiens – līdzeklis, ar ko veidot sabalansētu, veselīgu uzturu labākai dzīvei.

"Tev negaršo tas, ko es pagatavoju? Varbūt gribi, lai pagatavoju ko citu?"

Tulkojums bērnu valodā: "Es varu atteikties no visa, kas man negaršo, bet mamma un tētis sagādās man citu ēdienu pēc pirmā pieprasījuma."

Kā labāk pateikt: "Mēs visi pusdienās ēdīsim to, kas ir pagatavots. Dažreiz ir tas ēdiens, kas garšo tev, citreiz – ēdiens, kas garšo citiem."

Skaidrojums: Kopīgas ģimenes maltītes iemāca bērnam kopības sajūtu un ar laiku iemāca arī ēst dažādāku un daudzveidīgāku ēdienu un rēķināties ar citiem, kas sēž pie viena galda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!