Latvijā vecāki savus bērnus pie finanšu pārvaldības pamatiem radina ļoti agri, pirmo kabatas naudu izsniedzot jau sākumskolas vecumā. Līdz sešpadsmit gadu vecumam bērni visbiežāk saņem vien 2,50 latu nedēļā, savukārt jauniešiem parasti tiek doti vidēji 5 lati nedēļā. Mazāk nekā piektā daļa vecāku savām atvasēm izsniedz lielākas naudas summas, atklāj pēc DNB bankas pasūtījuma veiktais pētījums.

Sākumskolas vecuma bērniem visbiežāk (36%) tiek dota kabatas nauda no Ls 0,50 līdz 2,50 nedēļā. Lielākā daļa respondentu, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni, viņiem kabatas naudu nedod (66%). Pamatskolēni pārsvarā saviem ikdienas tēriņiem saņem līdz Ls 2,50 nedēļā (29%), bet vidusskolēniem vai bērniem šajā vecumā vidēji tiek dota nedaudz lielāka kabatas nauda – 24% vecāku atzīmējuši summu no Ls 2,50 līdz 5. Iknedēļas izdevumiem no Ls 10 līdz Ls 20 atvēl vien 10% vecāku.

Lai gan teju 60% vecāku atzīst, ka seko līdzi bērnu tēriņiem, dažkārt pat pieprasot čekus par veiktajiem pirkumiem, lielākā daļa vecāku joprojām savām atvasēm izsniedz skaidru naudu, un tikai daži procenti respondentu kabatas naudu pārskaita uz bērna bankas karti.

Psiholoģe Diāna Zande skaidro: "Bērni iemācās rīkoties ar naudu, paši darot un mēģinot, tāpēc kaut neliels kabatas naudas daudzums ir veids, kā bērniem mācīt patstāvību. Tā bērns iemācās naudas vērtību, saprotot, ko par to var iegūt un no kā varbūt ir jāatsakās, tāpēc tai nevajadzētu būt par daudz. Kabatas naudas apjomam ir jāatbilst bērna vecumam, vajadzībām un prasmēm rīkoties ar piešķirtajiem līdzekļiem. Galvenais, ka bērns lielāko informāciju iegūst ģimenē, vērojot, kā ar naudu rīkojas viņa vecāki. Tajā pašā laikā vecākiem nevajadzētu baidīties vajadzīgajos brīžos bērnu ierobežot, izskaidrojot, kāds ir pieejamais naudas apjoms. Kā arī rāda "DNB Latvijas barometra" pētījums, daudzi vecāki pirmo nelielo kabatas naudu sāk piešķirt jau pirmsskolas vecumā, kas ir atbilstošs vecums, kad bērniem parādās pirmā interese par naudu. Taču tai pašā laikā pētījums rāda, ka daļa vecāku ļoti stingri kontrolē kabatas naudas izlietojumu – šeit vecākiem gan ieteiktu mazāk kontrolēt, bet ļaut bērniem gūt pašiem savu pieredzi."

Lūgti atbildēt, ko vecāki parasti dara, lai kontrolētu, kā bērns tērē savu kabatas naudu, 39% norādīja, ka neprasa īpaši atskaitīties, tomēr seko līdzi, kādas ir bērna ikdienas gaitas un kur nauda tiek tērēta. Atbildi, ka tēriņus nekontrolē un bērns to var tērēt, kā vien grib, sniedza 28% respondentu, bet aptuveni viena piektdaļa atzīmēja, ka lūdz par iztērēto atskaitīties: 17% norādīja, ka bērniem ir jāsniedz aptuvens pārskats, bet 2% – ka bērnam ir jāuzrāda čeki par to, kur kabatas nauda ir iztērēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!