<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/jodydigger/">Jody Morris</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en">cc</a>



Aijovas universitātes pētnieki eksperimentāli novēroja 1,5 gadu vecus bērnus, kas rotaļājās ar dažādas substances un formas ēdieniem. Mazuļiem piedāvāja no sirds izspēlēties ar auzu pārslu putru, ķīseli, līmi, dārzeņu biezeni, tomātu mērci un arī cietiem, viengabalainiem produktiem, kurus ir ērti paņemt rokās, bet kas nemaina formu un izskatu.

Jau iepriekš tika pierādīta saistība - paņemot rokās, piemēram, burkānu vai ābolu, bērns daudz vieglāk iegaumē tā nosaukumu nekā tad, ja to pašu priekšmetu viņam rāda nofotografētu vai televizora ekrānā. 


Turpretim šķidras, lipīgas un ķēpīgas masas palīdzēja iegaumēt vēl vairāk dažādus vārdus, jo ar putru taču var darīt tik daudz ko – spiest caur pirkstiem, izsmērēt pa galdu, mest pret sienu, iebāzt mutē un iesmērēt matos. Jo dažādāk šo ēdienu bija iespējams izmantot un lielāka nekārtība un haoss beigās valdīja uz pusdienu galda, jo vairāk dažādus vārdus bija piefiksējušas mazuļa smadzenes. 


Tāpēc bērnu attīstības speciālisti iesaka vecākiem – ļaujiet bērniem spēlēties ar ēdienu, tas veicinās valodas attīstību un vārdu apguvi. Caur taktilām sajūtām (pirkstiem un plaukstām) un muti un garšas sajūtām mazuļi iepazīst pasauli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!