Katram trešajam mazulim vecumā no trim līdz pieciem gadiem ir iedomu draugs. Kad bērns sāk stāstīt par saviem neredzamajiem, bet ļoti reālajiem draugiem, vecāki nereti sāk tramīgi lūkoties pēc bērnu psihiatra konsultācijas. Patiesībā iedomu draugs ir normāla bērna radošā gara izpausme, par kura esamību nebūtu jāuztraucas. Amerikāņu psihologi Dorotija un Džeroms Singeri, kas nopietni pētījuši šo fenomenu, mierina vecākus, ka satraukumam par iedomu draugus eksistenci nav pamata.
Iedomu draugi var būt gan cilvēki, gan rotaļlietas, gan dzīvnieciņi, kas apveltīti ar cilvēciskām īpašībām. Turklāt mazulis savu iedomu draugu uztver kā pilnīgi reālu būtni, kurai nepieciešams gan savs ēšanas trauku komplekts, gan sedziņa, gan vieta uz dīvāna.
Vecākiem visgrūtāk pieņemt, ka viņiem nākas visā nopietnībā sadzīvot ar neredzamu būtni, kurai ir savi priekšstati par mājas dzīvi. Piemēram, iedomu draugiem ir savas viedoklis par ēdieniem - paprika ir neveselīga, bet šokolāde ir ļoti vajadzīga. Pamēģiniet ar šo viedokli nerēķināties!
Dažreiz iedomu draugi vecākiem ir labi sabiedrotie, lai labāk saprastu savus bērnus, jo viņš var signalizēt arī par problēmām ģimenē vai bērna emocionālajā pasaulē.
Pārparūpe un emocionālais spiediens
Ja ģimenē bērns tiek pārāk no visa sargāts, pārspīlēti aprūpēts un čubināts, tad tāds iedomu draugs ir kā veids, lai izpaust savu "es", kas citādi nevar izpausties. Neredzamais draugs dara visu, ko bērnam neļauj. Iespējami divi scenāriji – iedomu draugs drīkst visu, ko nedrīkst bērns. Draudziņam tiek piedēvēts viss, ko gribētos, bet neļauj darīt reālajā dzīvē.
Otras variants - bērns pret iedomu draugu izturas tā, kā vecāki izturas pret viņu. Tas ir labs veids, kā paraudzīties uz savām audzināšanas metodēm un padomāt par prioritātēm.
Vainas apziņa
Neirotiska vainas apziņas var piemist ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Lai mazinātu iekšējo spriedzi un trauksmi, bērni mēdz izdomāt sev drošus, uzticamus draugus. Dažreiz viņi savus draudziņus soda un nopeļ, tādā veidā, kā nosodījumu saņem pats.
Ja ir garlaicīgi
Ja stāstos par iedomu draugu ir daudz fantāziju un izdomātu piedzīvojumi, iespējams, ka mazulim vienkārši trūkst interesantu aktivitāšu. Rutīna ir laba lieta, lai radītu drošības sajūtu, bet vajadzīgi arī jauni iespaidi. Aizejiet uz pasākumu, aizbrauciet ekskursijā, apmeklējiet kino. Bet arī pārspīlēt nav vajadzības.
Īstu draugu aizvietotājs
Visbiežāk tomēr iedomātā drauga parādīšanās saistīta ar to, ka mazulim trūkst īsta drauga vai savas kompānijas. Vai arī – ģimenē ienāk jaunākais brālis vai māsa un pirmdzimtais jūtas vientuļš un atstumts. Ieteikums viens – vairāk runāt ar savu mazuli un palīdzēt viņam sadraudzēties. Iedomu draugs var aizstāt, piemēram, pāragri zaudēto īsto vecāko brāli. Šis draugs ir gudrs, stiprs, viņš spēj nomierināt bērnu, ja sanāk kašķis ar vecākiem.
Aizstāvis un sargātājs
Ja ir konflikti ar vienaudžiem vai mazulis neprot sevi aizstāvēt, tad iedomu draugs visbiežāk ir lielāks, stiprāks un varenāks, tāds, kas spēj aizstāvēt un pasargāt, piemēram, Betmens, Spaidermens, Lielais Lācis utml. Dažreiz iedomu draugi ir klaji agresīvi, tas nozīmē, ka agresija ir pašā bērnā, bet viņš to neprot izpaust. Ja iedomu draugi izdomāti, lai iegūtu drošības sajūtu, parunājiet, kas īsti notiek mazajā sirsniņā.
Grēkāzis
Dažreiz šāds draudziņš ir ērts veids, kā novelt no sevis atbildību par dažādiem nedarbiem.
Tad bērniem iedomu draugu izdomāšana ir pārdomāta stratēģija, kā atvieglot sev dzīvi. Varbūt jūsu reakcijas uz nedarbiem ir pārāk barga?
Iedomu draugs – draugs arī vecākiem
Sliktākais, kas var būt, ir noliegt, izsmiet iedomu draugu vai izturēties tā, ka bērns savas fantāzijas par iedomu draugu vecākiem neuztic. Tas liecina par neuzticēšanos vecākiem un bailēm. Patiesībā iedomu drauga esamība liecina par normālu, veselīgu emocionālo attīstību. Kad mazulim rodas īsti draugi, un notiek tas tieši ap 6-8 gadu vecumu, iedomu draugs pazūd.
Uztvert iedomu draugu kā galīgās muļķības nozīmē aizskart vai noliegt bērna jūtas. Gudri vecāki savu bērnu iedomu draugus uztvers kā visdārgākos ciemiņus.
Biežāk šāds kompanjons ir ģimenēs, kur aug viens bērns. Intervijās atklājās, ka bērni, kuriem ir iedomu draugi, ir īpaši radoši, sabiedriski un arī ļoti gudri. Viņu iedomu draugi nav halucinācijas.