Katram trešajam mazulim vecumā no trim līdz pieciem gadiem ir iedomu draugs. Kad bērns sāk stāstīt par saviem neredzamajiem, bet ļoti reālajiem draugiem, vecāki nereti sāk tramīgi lūkoties pēc bērnu psihiatra konsultācijas. Patiesībā iedomu draugs ir normāla bērna radošā gara izpausme, par kura esamību nebūtu jāuztraucas. Amerikāņu psihologi Dorotija un Džeroms Singeri, kas nopietni pētījuši šo fenomenu, mierina vecākus, ka satraukumam par iedomu draugus eksistenci nav pamata.
Iedomu draugi var būt gan cilvēki, gan rotaļlietas, gan dzīvnieciņi, kas apveltīti ar cilvēciskām īpašībām. Turklāt mazulis savu iedomu draugu uztver kā pilnīgi reālu būtni, kurai nepieciešams gan savs ēšanas trauku komplekts, gan sedziņa, gan vieta uz dīvāna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
