Joprojām lielā daļā sabiedrībā valda viedoklis, ka pēršana ir piemērots soda veids par nedarbiem un efektīvs audzināšanas līdzeklis pret nepaklausību. Tomēr bērnu un vecāku testēšana vairāku gadu garumā liecina par ko citu – lai cik siltas un atbalstošas attiecības būtu bērniem ar māti ikdienā, viens pēriens var būt par iemeslu attiecību atsalumam un veicināt bērnu neuzticēšanos vecākiem, norāda Mičiganas Universitātes Sociālā darba institūta eksperti.
Bērnu fiziska sodīšana ilgtermiņā pasliktina bērna uzvedību, nevis to uzlabo. Palielinās arī iekšējā un ārējā agresija pret līdzcilvēkiem, pieaug bērnu un tīņu depresijas risks. Bērni, kuri bērnībā tika pērti, uz kuriem kliedza un draudēja, pieaugot, biežāk tika sodīti par likumpārkāpumiem un cieta no sociālās uzvedības traucējumiem. Tādējādi vecāki iekļūst tādā kā apburtajā lokā, no kura netiek ārā – bērns slikti uzvedas, tāpēc viņu per, tad bērns sāk uzvesties vēl sliktāk, jo viņu ieper.
Pētījumā iekļāva vairāk nekā 3200 ģimenes, kurās auga bērni vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem. Mātes aptaujāja, cik bieži viņas iepļaukā savus mazos bērnus. Pēc tam ģimenes tika intervētas ik pēc vairākiem gadiem un iegūtie dati apliecināja – jo biežāk un intensīvāk ģimenēs audzināšanas nolūkos izmanto verbālo agresiju, emocionālo pazemošanu un fiziskos sodus, jo naidīgāki kļūst tīņi.