<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/x-ray_delta_one/">x-ray delta one</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">CC</a>
Būt par mammu ir pats grūtākais, ko savā dzīvē esmu darījusi, bet vienlaikus arī pats skaistākais, interesantākais un vērtīgākais.
Es esmu trīs bērnu māmiņa, un ar īsiem pārtraukumiem jau sesto gadu dzīvoju mājās ar saviem bērniem jeb, kā daži mēdz teikt, "neko nedaru". Tā kā esmu pārmaiņus strādājusi, bijusi mājās, tad atkal strādājusi un atkal bijusi mājās, es skaidri zinu, ka strādāt kaut kur ārpus mājas ir… vieglāk. Darbavietā ir iespēja tikties ar dažādiem interesantiem cilvēkiem, uzzināt kaut ko jaunu, mans paveiktais darbs tiek novērtēts, un parasti tam ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi izmērāmi rezultāti. Darbs ārpus mājas sniedz arī iespēju būt vienai pašai ar savām domām (kaut vai mērojot ceļu no mājām uz darbu un atpakaļ). Gluži citādi tas ir neko nedarot mājās.

Mājās bērni runā bez apstājas no sešiem rītā līdz deviņiem vakarā, tātad laika savām domām principā nav. Kādam no bērniem vienmēr kaut ko vajag, un kopējo dienas gaitu ļoti labi ilustrē reiz redzēta bildīte, kurā attēlotā mamma grib ieiet tualetē, bet bērni rausta durvis ar tekstu: "Nekad nedrīkst mammu vienu laist tualetē, jo viņa taču tur varbūt dara kaut ko interesantu!" Varētu pasmieties, ja vien tas nebūtu tik pazīstami. Daudzām mammām tā tiešām ir vienīgā vieta, kur pabūt vienām, lai, piemēram, palasītu. Darba laiks ir nenormēts. Darba devējs var izsaukt jebkurā diennakts stundā. Turklāt šī darba augļus nevar izmērīt, un uz rezultātiem jāgaida gadiem ilgi. Vai esat dzirdējuši salīdzinājumu par mājas tīrīšanu, kad mājās ir mazs bērns, un sniega tīrīšanu putenī? Tas, starp citu, ir ļoti precīzs salīdzinājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!