Foto: PantherMedia/Scanpix
Tāda ikdienišķa lieta – deguna urbināšana, patiesība var izrādīties nebūt ne tik nevainīga nodarbe. Ja deguns tiek urķēts ilgi, neatlaidīgi, regulāri un līdz asinīm, to var uzskatīt par nodarbi, kas tiek atkārtota regulāri jeb Obsesīvi kompulsīvu traucējumu (OKT).

OKT bērniem var izpausties arī kā matu šķipsnu uztīšana uz pirksta un izraušana, lūpu knibināšana, nagu graušana utml. Visbiežākais iemesls šādām darbībām ir emocionālais stress, apjukums, bailes, ar kuru bērns savādāk neprot tikt galā kā vien atkārtojot paša izdomātu darbību. Ja mazuļi bargi strostē par deguna urbināšanu vai nagu graušanu, problēmu faktiski saasina, jo bērns no uztraukuma par vecāku bāršanos sāk vēl vairāk nervozēt un vēl biežāk darīt tieši to, no kā viņu mēģina atradināt, vai arī atrod citu veidu, kā sevi mierināt –  grauž nagus, izrausta skropstas vai plūkā lūpas.

Deguna urbināšana  – tas ir neglīti, nepieklājīgi, neestētiski. Katrā vecumā ir savu iemesli, ko tieši "pētnieks" vēlas savā degunā atrast. Portāls Parents.com vēsta, ka psihologi ir izdalījuši atsevišķus vecuma posmus, kad deguna urbināšanai ir sava nozīme. 

Līdz 2 gadu vecumam

Zīdaiņiem un pavisam maziem bērniem iebāzt pirkstiņu degunā ir interesanti, jo tur ir atvere, no kuras var izvilkt kaut ko interesanti un pētīšanas vērtu. Šajā vecuma deguna urbināšana ir sava ķermeņa izpēte. Mazulis nesaprot, kas ir pieklājīgi, kas nē, tāpēc strostēt ir pilnīgi lieki, tas izraisīs tikai un vienīgi negatīvu reakciju.

Lai mazinātu urbināšanu šajā vecumā, pārliecinieties, vai nav iesnas, kas traucē elpot. Ja degunā ir iekaltušas iesnas, iztīriet snīpi. Pārliecinieties, vai degunā nav iebāzti svešķermeņi.

Ja mājās ir sauss gaiss, mitriniet degunu, jo sausa deguna gļotāda var radīt diskomforta sajūtu, ko mazulis var mēģināt mazināt pats saviem spēkiem.
Pievērsiet uzmanību, vai bērns pietiekami daudz dzer, jo arī šķidruma trūkums var veicināt sausu deguna gļotādu.

Varbūt bērnam ir garlaicīgi un sava deguna izpēte ir interesantākā nodarbe, ko viņš sev spēj sagādāt? Lai negarlaikotos, divgadniekiem ir jākustas un kārtīgi jāizskrienas. Tas palīdz novērst uzmanību no ierastās darbības.

Iespējams, ka mazulis no kaut kā baidās vai kautrējas, bet neprot to pastāstīt. Pirksts degunā ar laiku kļūst par nomierinošu darbību, kas asociējas ar paslēpšanos aliņā. Palīdziet sameklēt citu veidu, kā noņemt satraukumu, piemēram, iebāžot rokas kabatās.

Deguna urbināšana var būt veids, kā labāk koncentrēties. Degunā atrodas nervu gali, kuri ir saistīti ar noteiktiem smadzeņu apgabaliem, kas atbild par koncentrēšanos. Arī domās iegrimušie pieaugušie dažreiz neapzināti kasa vai berzē degunu.

No 3 līdz 6 gadiem

Šajā vecuma posmā deguna urbināšana jau ir neirotiska izpausme. Ja mazāks būdams, viņš sajuta atvieglojumu, kad izrubināja no deguna kaut ko traucējošu, tad tagad viņš atkārto šo darbību, neapzināti cerot saņemt to pašu patīkamo sajūtu. Tas ir veids, kā mazināt trauksmi.

Attiecieties pret bērna bailēm un bažām nopietni. Pirmsskolnieki neizprot cilvēka ķermeņa fizioloģiju un tāpēc ikviens dzirdēts apgalvojums, piemēram, ka norīta košļene var aizlipināt zarnas, var izraisīt bailes. Bērniem ir daudz fobiju, kuras labāk izkliedēt laicīgi.

Iemāciet bērnu sarunas laikā izmantot arī žestu valodu. Iesaistot komunikācijā rokas, bērns jutīsies brīvāk un mazāk nervozēs, runājot citiem cilvēkiem.

Piedāvājiet bērnam kopīgi cīnīties pret nelāgo ieradumu – nofotografējiet vai aizvediet pie spoguļa, lai parādītu, cik neglīti izskatās deguna urbināšana, bet  nebariet viņu par to. Ja viņš mazāk sāk urbināt degunu, palieliet viņu!

Iemāciet pareizi izšņaukt degunu, ja iemesls ir vienmēr iesnainais deguntiņš. Šis ir vecums, kad to jau var izdarīt.

No 7 līdz 12 gadiem

Šajā vecumā lielākā daļa bērnu jau jūtas pietiekami lieli un spējīgi par sevi rūpēties paši. Tomēr dažreiz viņi nepamana, kā no malas izskatās pašu ieradumi. Aprunājieties, kā no malas izskatās, kad kāds cits cīnīti urbina degunu – cik tas ir estētiski un glīti vai neglīti.

Aprunājaties, kā rīkoties, ja ir iesnas, bet nav līdzi kabatas lakatiņa. Parūpējieties, lai līdzi vienmēr ir tīras salvetes un iesnas nav iemesls nelāgā ieraduma nostiprināšanai.

No 12 un vecākiem

Parasti tīņiem deguna urbināšana vairs nav problēma, bet ja tomēr no bērnības laikiem ir saglabājies šis ieradums, tad nu var "uzspiest" uz to, ka viņš jau ir pietiekami pieaudzis, lai pats saprastu, kā tas izskatās. Vai tas patiks puišiem vai meitenēm? Ņemiet vērā, ka pusaudžu vecums ir vētru un dziņu laiks, nostāties pret sabiedrības normām ir gandrīz vai pienākums un savas neatkarības demonstrācija. Ja redzat, ka jūsu tīnis pašlaik ir aktīvajā noliegšanas fāzē, lieciet viņu mierā. Audzināšana šādā situācijā nospēlēs pretēju lomu – darīs par spīti.

Iespējams, ka deguna urbināšana nav nemaz pati sliktākā īpašība, jo nesen Kanādas pētnieki atklājuši, ka deguna gļotādā dzīvo kāda īpaša baktērija, kuras izurbināšana un apēšana pozitīvi ietekmē imunitāti. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!