Piemēram, viena no baktērijām Actobacillus johnsonii samazina plaušās tieši tos iekaisumu procesus, kas provocē astmas uzliesmojumus. Pētījumos gan uzsvērts, ka šāds labvēlīgs efekts ir tikai tad, ja bērns jau kopš dzimšanas dzīvo kopā ar suni, nevis tad, ja dzīvnieks tiek ieviests tad, kad astma ir atklāta. Taisnības labad jāsaka, ka iedvesmojošie pētījumi pašlaik veikti ar zīdītājiem, kuriem tiešām samazinājās alerģiskās izpausmes, esot regulārā kontaktā ar īpašajām suņu izplatītajām baktērijām.
Pētījumi un eksperimenti rāda, ka astmu izraisa īpašu imunitātes šūnu nepietiekamība organismā.
Iespējams, ka nozīme ir ne tikai tām baktērijām, kas apdzīvo pašu suni, bet gan visam baktēriju kopumam, ko mājdzīvnieks ienes mājā no pastaigām. Tieši kopējā mikroflora, kas veidojas, sajaucoties baktērijām, var samazināt alerģiskās saslimšanas bērniem.
Pašlaik notiek rūpīga izpēte, bet iespējams, ka nākotnē šādu baktēriju kokteili varētu izmantot astmas un alerģiju izpausmju kontrolei. Mediķi gan vēl neaicina visu alerģisko bērnu vecākiem iegādāties suņus, tomēr pētījumi vēlreiz liek aizdomāties par to, vai pilnīga sterilitāte un pārspīlēta tieksme pēc tīrības ir veselīga mūsu bērniem.
.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
