Astoņas tradicionālas niķu vietas mazuļiem  (1)

Lai cik stipri protestētu mazais pasažieris, auto sēdeklītis ir viena no tām retajām vietām, kur nedrīkst piekāpties ne par milimetru. Tas ir gan drošības, gan satiksmes noteikumu ievērošanas jautājums. Parasti lielā brēkšana sākas tad, kad bērns jau ir iesprādzēts krēsliņā, tāpēc iesprādzēta bērna bļaušanu šajā situācijā drīkst ignorēt, norāda Teksasas Bērnu slimnīcas psiholoģe Marnija Akselreida. Viņa pat iesaka vecākiem skaļāk pagriezt mūziku mašīnā un savā nodabā nodungot kādu dziesmiņu, tādā veidā uzsverot, ka bērna kaprīzes šajā situācijā neietekmē pieaugušo rīcību.

Var pievērst uzmanību kādam pozitīvam momentam, piemēram, "Cik jauki tava kleitiņa saskan ar autosēdeklīša krāsu", vai uzslavēt, cik brīnišķīgi mazulis sēž savā vietā. Uzslavai šajā gadījumā nav jābūt jēgpilnai.

Ja dusmu lēkmes un protesti turpinās, atbrīvojiet bērnu no visa, ar ko viņš sevi vai blakus sēdētājus var nejauši savainot – kurpes, cietas rotaļlietas utml.

Ir bērni, kas taisa tiltiņu un nav ieliekami krēsliņā. Var mēģināt noslēgt vienošanos – ja mazulis ļausies piesprādzēties, tad viņš brauciena laikā varēs klausīties savu mīļāko pasaku vai dziesmiņu. Galvenais noteikums ir iemācīt bērnam, ka sēdeklītis ir neizbēgama prasība – iedarbiniet mašīnu un uzsāciet kustību tikai tad, kad mazulis ir piesprādzēts sēdeklītī.

Ņemiet vērā, ka pavisam mazie zīdainīši sēdeklīšos nejūtas ērti, tāpēc laiku pa laikam viņi jāizņem un jāļauj mainīt poza vai izkustēties. Pētījumos apstiprināts, ka zīdainīšiem, kas ilgāk par 2 h nemainīgā pozā atrodas sēdeklītī, samazinās skābekļa piegāde smadzenēm. Tas saistīts ar izmainīto krūškurvja stāvokli, kas apgrūtina elpošanu.

Bailes no baltā halāta ir viens no izplatītākajiem bērnu fobiju iemesliem. Nesakiet bērnam "Nebaidies, tev nesāpēs!" Jūs nevarat garantēt, ka nesāpēs, tāpēc labāk nemelojiet. Bailes ir iracionālas, tās katram ir savas un dažreiz bailēm nav racionāla pamatojuma. Atbalstiet mazuli, izrādiet sapratni, pastāstiet, ka arī jums ir bijis bail un jūs viņu lieliski saprotat. Uzsveriet, ka zobi tomēr ir jāsalabo un pie ārsta ir jādodas, jo veselība ir svarīga lieta, tā jāsargā. Nemainiet savu nostāju, bet paudiet atbalstu.

Varonīgais solis drīkst būt atalgots. Pēc ārsta apmeklējuma izdariet kaut ko patīkamu – aizejiet uz kino, apēdiet saldējumu, nopērciet kādu sīkumu, kas iepriecina bērnu.

Lielveikals ir vēl viena paaugstināta riska zona. Neapšaubāmi, iepirkties vajag un ne vienmēr ir iespējams neņemt līdzi bērnu. Mazāku bērnu drošāk iesēdināt iepirkumu ratos, tad viņš vismaz neraut no plauktiem visu, līdz kam aizsniedzas rociņa. Lielākam bērnam, ieejot veikalā, jau ir skaidri jāzina vecāku noteikumi – pērkam tikai to, kas nepieciešams.

Lai veikalā nebūtu garlaicīgi, uzdodiet veikt nelielus uzdevumus – atrast konkrētus produktus, ļaut izvēlēties, kuras brokastu pārslas vai maizi šodien pirksiet. Uzticiet turēt rokās kādu bērna paša izvēlētu preci. Ja būs aizņemtas rokas, arī niķu būs mazāk. Uzslavējiet labo uzvedību.

Prātīgāk ir plānot pirkumus tā, lai visu nepieciešamo varētu nopirkt vienā reizē, nevis vairākas reizes dienā doties uz veikalu un katrreiz noklausīties bērna histērijās.

Ir situācijas, kad nelīdz nekādi ieteikumi. Ja divgadnieks nokrīt veikalā uz grīdas un brēc, ignorējiet šo situāciju. Ļaujiet izkliegties, bet neļaujiet citiem kaunināt jūsu bērnu. Ja uztrauc, ko domās citi, tad lai jūs mierina doma, ka pārsvarā pircējus priecēs doma, ka mazais niķu pods nav viņu bērns. Izturiet!

Friziera apmeklējuma laikā mazie klienti mēdz kliegt tā, it kā viņiem rautu zobus bez narkozes. Plosīšanās friziera krēslā, kad blakus ir asas šķēres, nav pieļaujama. Izvēlaties bērnu frizētavas, kur ir ierīkotas speciālas bērnu sēdvietas ar uzmanības novērsējiem – rotaļlietām, multfilmām.

Ja bailes no frizēšanās ir pārāk lielas, tad pieradiniet mazuli pie šīs eksekūcijas pamazām – sākumā pierunājiet nogriezt tikai dažas šķipsnas uz pieres. Parādiet, ka arī jums tiek nogriezti matu gali un tas nav nekas briesmīgs.

Kopīga došanās uz rotaļlietu, lai izvēlētos dāvanu drauga dzimšanas dienai, visdrīzāk beigsies ar mantiņas diedelēšanu sev. Atšķirībā no citiem dusmu iemesliem, šis tiešām ir niķis, kas jāiznīdē jau ar pirmo reizi. Ejot uz veikalu, skaidri jāvienojas, ka dāvana tiek pirkta draugam un tas ir vienīgais pirkums, kas tiks veikts. Ja vecāki padosies un pirkt kaut ko arī savam bērnam "mīļā miera labad", tad līdzīgas prasības nāksies dzirdēt arī visās pārējās iepirkšanās reizēs.

Var uzspēlēt sapņošanas spēli – kurs mantas tu gribētu, ja varētu izvēlēties jebkuru no šīm rotaļlietu klāsta, uzreiz atrunājot, ka tā ir tikai rotaļa. Dažreiz arī mazajiem pietiek ar pasapņošanu, lai saprastu, ka pilnīgi visu, ko acis ierauga, viņiem nemaz nevajag.

Pirms doties uz smalku restorānu kopā ar mazu bērnu, parūpējaties, vai viņš būtu labā omā un izgulējies. Noguris un niķīgs bērns svešā vietā, kura jāievēro pieklājības normas, sabojās vakaru ne tikai vecākiem, bet arī citiem apmeklētājiem.

Ja iespējams, pirms tam noskaidrojiet, vai ēdienkartē ir bērniem piemēroti ēdieni. Ņemiet vērā, ka ir restorāni, kur ēdienkarte ir izsmalcināta, bet ne vienmēr to, ko piedāvā pieaugušajiem, ēd mazuļi, kas ir konservatīvi un neuzticas svešām garšām un  neparasta izskata ēdienam. Uzziniet, vai restorānā ir speciālie krēsli, kuros iesēdināt mazuli, lai viņam pie galda būtu ērti.

Paņemiet līdzi kādu rotaļlietu vai zīmējamo papīru un zīmuļus, ar ko mazulis var sevi izklaidēt. Ēdot pie kopīga galda, uzturiet sarunu arī ar mazāko galdabiedru, tādējādi mācot galda kultūru un iemaņas ne tikai ēst, bet arī runāt un komunicēt. Stāstiet, kā jāuzvedas šādā vietā.

Ja bērns sāk niķoties, izejiet uz brīdi ārā, kamēr mazulis nomierinās. Nav pieļaujams, ka viena apmeklētāja trokšņošana traucē baudīt vakaru pārējiem.

Ballīte beigusies!? Kam patīk aiziet no jautrības pašā interesantākajā brīdī. Un ticiet, bērnam liekas, ka tieši šobrīd ir pati jautrākā spēle, bet vecāki ceļas kājās un saka, ja jāiet mājās.

Lai šoks par netaisnību būtu mazāks, brīdiniet bērnu laicīgi – pēc 15 minūtēm mēs dosimies mājās. Atgādiniet to vēl pēc 10 un pēc 5 minūtēm. Kad esat gatavi iet prom, neraujiet bērnu no spēles ārā, neļaujot atvadīties no rotaļbiedriem. Iedodiet vēl minūti laika, lai pateiktu "čau" pārējiem. Visdrīzāk, ka arī tad neiztikt bez protestiem, tomēr piekāpties nevajadzētu – tas ir veids, kā bērnam iemācīt laika izjūtu un sapratni par laika limitiem.

Brīdī, kad mamma vai tētis aizņemti ar sarunu pa telefonu, bērns lieliski apzinās, ka tagad viņš ir "otrajā plānā" un tieši tajā brīdī, lai atgūtu pilnu vecāku uzmanību, viņš var sākt pieprasīt pastiprinātu uzmanību.

Lielākiem bērniem jānosaka skaidras uzvedības robežas – laikā, kad kāds runā pa telefonu, iejaukties un raustīt aiz piedurknes nav atļauts! Ja ir nepieciešams pievērts uzmanību, drīkst pienākt pie mammas vai tēta un dot zīmi, piemēram., uzlikt roku uz pleca un gaidīt, kamēr tiek pabeigta saruna.

Mazākus bērnus, kas laika nozīmi īsti neizprot, uz vecāku telefonsarunas laiku drošāk ielikt sētiņā ar rotaļlietām. Drošāk bērnam un mierīgāk vecākiem.