Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar emocionālo pazemošanu sociālajos tīklos  (3)

Kiberpazemošana ir piedauzīgu, pazemojošu, draudīgu ziņojumu sūtīšana, čatošanas laikā izteiktas aizvainojošas un pazemojošas frāzes. Arī personas datu izmantošana, lai pabaidītu vai sagādātu nepatikšanas. 

Nekad neatstājiet bez ievērības neparastu, iepriekš nenovērotu uzvedību. "Tipiska pazīme, kas liecina, ka bērns, iespējams, interneta vidē tiek iebiedēts, ir sūdzības par vēdera sāpēm, sliktu fizisko pašsajūtu un nevēlēšanos iet uz skolu," stāsta bērnu psihologs, bērnu slimnīcas psiholoģiskā atbalsta dienesta vadītājs Stīvs Pastrinaks.

Fiziskas sāpes, kurām nevar atrast izskaidrojumu, ir bērnu organisma reakcija uz stresu. Reakcija uz stresu ir arī agresija, dusmas, viegla aizkaitināmība, miega problēmas, apetītes zudums. Protams, ne vienmēr šīs pazīmes pilnīgi droši norāda uz emocionālo teroru, kas notiek interneta vidē, bet neatstājiet bez ievērības sūdzības. 

Sāciet sarunāties! Norobežošanās virtuālā vidē, iespējams, pavisam ir attālinājusi jūs no jūsu bērna. Uzziniet, ar ko viņš draudzējas, ar ko nodarbojas viņa draugi. Patiesībā labai, emocionāli drošai komunikācijai jābūt nodibinātai jau pirms tīnis ir sācis sērfot pa interneta portāliem, lai gadījumā, ja ir nepieciešama palīdzība, pirmais, pie kā viņš vēršas, ir vecāki, uzsver bērnu psihologs. 

Kad bērni ar jums sarunājat, novērtējiet šo brīdi un klausieties tiešām uzmanīgi. Ikvienam, arī bērniem, ir vajadzīga uzticības persona. Izdariet visu, lai šī persona esat jūs, pretējā gadījumā atbalstu viņš dosies meklēt anonīmajā un nedrošajā virtuālajā vidē. 

Visu pasauli neizmainīs, bet piemēru, kāda ir pieņemama uzvedība un veids, kā pret sevi ļaut izturēties, bērni mācās tieši no vecākiem. Tāpēc laipnība, pieklājības un iejūtība, ko demonstrēs vecāki mājās, ir ļoti noderīgs uzvedības modelis. Ja virtuālā vidē kāds uzvedīsies nepieņemami, tad ir lielāka iespēja, ka tīnis tomēr emocionāli neveselīgās attiecībās neiesaistīsies.

Pastāstiet arī, ka nedrīkst pieļaut, ka pazemojošā veidā izturas pret citiem. Par nepieņemamu uzvedību, izsmiešanu un ņirgāšanos, pat ja tas neskar tieši pašu bērnu, ir jāinformē pieaugušie. 

Visdrošākais un noturīgākais veids, kā pasargāt bērnu no  emocionālās vardarbības, ir stiprināt viņa pašvērtības sajūtu. Hobiji, aizraušanās un aktīvs dzīvesveids ir labākais  iespējamais veids veselīgas pašapziņas veidošanai. Nozīme ir arī draugiem, ar kuriem viņš pavada savu brīvo laiku. 

Īpaši uzsveriet pozitīvo uzvedību, kuru gribētu redzēt biežāk. Vecāki, kas grib izskaust kādu bērna uzvedības ninansi, kļūdaini sāk no otra gala - kritizēšanu, uzsverot to, kas viņiem nepatīk. Patiesībā vajadzētu darīt otrādi.  Cilvēki ar augstu pašapziņu un pozitīvu pašvērtējumu daudz retāk tiek pakļauti emocionālais vardarbībai. 

Ja nu tomēr ir noticis tā, ka sociālajos tīklos bērns ir kļuvis par izsmiešanas upuri, stāstiet, ka tā nav viņa vaina. Lieciet sajust, ka viņš nav nav viens un jebkurā laikā var prasīt jūsu atbalstu un palīdzību. Māciet pastāvēt par sevi, paskaidrojiet, ka agresīva uzvedība vienmēr izprovocē agresīvu pretdarbību. Ļoti bieži pamatus tam, ka bērns ļauj sevi emocionāli aizskart interneta vidē, liek mājas vide. Pievērsiet uzmanību, vai jaunākos bērnus mājās neķircina un nepazemo vecākie brāļi un māsas. Ja būdams mazs, bērns neiemācās pastāvēt par sevi un iegūst pārliecību, ka par viņu drīkst ņirgāties tie, kas ir lielāki un stiprāki, tad tādu attieksmi viņš pieļaus arī no citiem.

Vēl izskaidrojiet bērnam, ka tie, kas emocionāli pazemo citus, visbiežāk paši cieš no zemas pašapziņas, iespējams, ka ir nelaimīgi un  bailīgi, tāpēc mēģina slēpt šīs izjūtas, biedējot citus.

Galu galā tas, kā pret sevi bērns ļaus izturēties, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no pašvērtības sajūtas, ko ieaudzina ģimenē.