Kā glābt ģimeni pēc ģimenes pieauguma? Problēmas un risinājumi  (7)

Grūtākais laiks jaunās ģimenes dzīvē ir pirmie 2 gadi pēc pirmā bērna piedzimšanas. Stress, citas prioritātes, jauna laika plānošana un neparastās dzīvesbiedru pārvērtības, kas atklājas tikai tad, kad jau ir par vēlu, izjauc ļoti daudzas ģimenes. Nākamais krīzes periods ir pusaudžu vecums. Tomēr šoreiz par to, kuri ir tieši jaunās ģimenes vājie punkti. Labāk zināt un būt gataviem, raksta ģimenes un bērnu tēmu portāls "Parents.com"

"Kad piedzima dēls, es sāku aizdomāties, kāpēc iepriekš nepamanīju to, cik kaitinošs ir mans vīrs? Agrāk es viņu mīlēju un mums bija kopīgi sapņi. Bet tagad šķiet, ka man viņu vienkāršāk būtu nogalināt, nu, vismaz izmest no mājas. Iepriekš nebiju pamanījusi, ka viņš neprot ne kurpes salikt vietā, ne gultu pareizi saklāt.  Vēl trakāk ir tas, ka arī viņu tracina tas, kā es saimniekoju, kā uzvedos un kā izskatos. Mēs vairs neesam spontāni savās attiecībās. Mājas ir haoss un mani vispār viss kaitina," apmēram tā situāciju pēc bērna piedzimšanas raksturoja kāda jaunā māmiņa.

Kļūšana no pāra par triju cilvēku ģimeni ir ne tikai aizraujoša un jauna pieredze, bet arī diezgan liels pārbaudījums attiecībām. Romantiskā attiecību daļa aizvirzās, priekšplānā nāk vecāku lomas.

Nepatīkamā realitāte ir tāda, ka, lai saglabātu labas attiecības un laulību, nepieciešams daudz laika, pacietības un iejūtības, diemžēl tieši šobrīd laika un pacietības abiem ir vismazāk. Visu laiku paņem jaunas ģimenes loceklis, bet pacietība beigusies dēļ noguruma un negulēto nakšu dēļ. Īpaši riskants ir pirmais gads, kamēr mazulis ir pavisam mazs.

Labā ziņa ir tā, ka iztērētā enerģijas attiecību saglabāšanai un uzturēšanai atmaksājas ar uzviju. Attiecību speciālisti apgalvo, ka pāri, kas tiek galā ar šo smago attiecību periodu, daudz vairāk viens otru prot novērtēt.

Mājas pienākumu saraksts ir kļuvis vismaz divreiz garāks, jo klāt nācis bēbis, kas neko nepalīdz, toties daudz prasa. Tekošos darbus atlikt nevar, bet vēl neatliekamākas ir mazuļa vajadzības. Riska moments ir sākt skaitīt, kurš no pāra ir izdarījis vairāk.

Kamēr viss, kas ir jāizdara, arī tiek izdarīts, šī sistēma strādā tīri labi. Bet ja izrādās, ka ar visu stingro uzskaiti kaut kas palicis nepaveikts, sāk augt spriedze un gaidas, ka otrs kaut ko izdarīs mazliet vairāk. Tieši to pašu parasti gaida arī otrs partneris.

Kā rīkoties? Iespējams, ka obligāti izdarāmo lietu sarakstu jāveido uz nedēļu, nevis jāpārbauda katru dienu. Tas mazinās spriedzi, ja kāds šodien ir noguris un negrib veikt mājas darbus.

Grāmatas "Laimīga laulība ar bērniem" autore, psiholoģijas doktore Kerola Umela norāda uz vienu tipisku kļūdu, ko pieļauj sievietes - viņas gaida, ka darāmos darbus vīrs ieraudzīs pats. Bet vīrietis to neredz! Toties viņš daudz labāk saprot, ja viņam pasaka tieši "Nomazgā traukus, lūdzu! Un iznes atkritumu spaini!". Noteikti pasakiet paldies par to, kas izdarīts. Jā, iespējams, tad nav pārāk taisnīgi, jo sievietēm paldies par izdarītajiem mājas pienākumiem parasti nesaka, tomēr šī metode darbojas.

Ir teorētiski ieteikumi jau pirms kāzām vienoties par to, kā tiks audzināti bērni. Praktiski tas ir gandrīz neiespējami, jo līdz brīdim, kad jūsu rokās nonāk brēcošs zīdainis, nav iespējams paredzēt ne to, kā reaģēsiet pati, ne arī zināt, kā uz situāciju reaģēs jaunais tētis.

Nepiemērotākais laiks šādām diskusijām ir vēli vakari vai vēl sliktāk - naktis, kurās jūs neguļat, jo bērns brēc un neviens nezina, ko ar viņu iesākt. Nesāciet diskutēt, kura iemidzināšanas metode izrādīsies derīga.

Var izrādīties, ka pārī katram ir pilnīgi atšķirīga izpratne par to, kā jārīkojas, kad bērns raud - viens metīsies mierināt, bet otrs uzskatīs, ka nevajag sliktajai uzvedībai pievērst uzmanību un jāļauj mazulim paraudāt. Risinājums ir ļaut pamēģināt savu metodi gan vienam, gan otram un paskatīties, kura no tām strādā labāk. Arī ja nesanāk, tad ar sekām ļaut tikt galā tam, kas metodi pielietoja.

Ja strīdi par audzināšanu skar nopietnākas tēmas, galu galā labāk pakonsultēties ar bērnu ārstu vai psihologu un vienoties par abus apmierinošu risinājumu.

Agrāk sekss bija katru dienu, bet tagad labi, ja dažas reizes mēnesī? Šis pārmetums biežāk tiek adresēts sieviešu virzienā. "Man tiešām patīk sekss. Vienkārši gulēt man patīk vēl vairāk," atzīstas kāda zīdaiņa māmiņa.

Nogurums un nepieciešamība vienmēr būt "kaujas pozīcijā" jaunajām māmiņām neļauj atslābt. Citas izejas pirmajos bērna dzīves gados, kā vien plānots sekss, nav! Iespējams, ka tas vairs nav romantiski, bet tas ir vismaz risinājums, lai noskaņotu sevi šim pasākumam. Galu galā, tad, kad jūs vēl tikai gājāt uz randiņiem, jūs taču arī plānojāt, kur jums būs sekss. Tagad jāplāno, kad tas būs.  Nepieļaujiet guļamistabā bērnu mantu un drēbīšu invāziju. Tas nerada īsto noskaņu.

Tas, kas agrāk bija jūsu laiks divatā, tagad kļuvis par ģimenes laiku, kad visi ir kopā. Vēl viens milzīga kļūda! Jūs gandrīz nekad vairs neesat divatā, jums gandrīz nekad vairs nav laika parunāt par jūs interesējošām lietām, jo visa uzmanība tiek mazajam jaukumiņam, viņa uzvedībai, audzināšanai un niķiem.

Tāpat kā ar seksu, randiņi divatā atkal ir jāplāno! Lai līdz randiņam tiktu, vispirms pašiem jānotic, ka atstāt bērnu omītei vai auklei, lai stiprinātu pāra attiecības, nav nekas slikts un nosodāms. Galu galā bērnam vajadzīgi laimīgi vecāki kopā.

Arī par vecvecākiem top pamazām. Tieši tāpat kā vecāki mācās savu lomu, to dara arī omītes un opīši. Ir ļoti kaislīgi vecvecāki, kas uzskata, ka mazdēliņu vai mazmeitiņu viņiem ir tiesības apmeklēt 24 stundas diennaktī, tieši tāpat kā apbērt ar neveselīgajām konfektēm. Līdzīgi kā bērniem, arī vecvecākiem nepieciešamas skaidri noteiktas robežas, ko viņi drīkst darīt, bet ko labāk nē. Robežas nosaka jaunie vecāki.

Tikai uzmanīgi ar izteicieniem, lai neaizvainotu jaunos vecvecākus. Labāk, lai ar saviem vecākiem runā pašu dēls vai meita, nevis znots vai vedekla.

Vēl var noteikt konkrētu apciemojuma laiku noteiktās dienās, kad droši var nākt ciemoties un vest mazbērnu ārā pastaigāties.

Ļoti jūtīgs jautājums ir nauda un ģimenes kopīgais budžets. Pēc bērna iedzimšanas sieviete paliek mājās un par galveno pelnītāju kļūst vīrs. Kad beidzas māmiņalga un pāris nolemj, ka mamma vēl paliks mājās ar mazuli, nereti sieviete sāk justies kā nauda diņģētāja. Kas, protams, ir pilnīgi nepamatoti.

Par naudas lietām jārunā tieši un atklāti. Saliekot visu pa pozīcijām, vajadzētu vienoties, kas kuram ir ļoti svarīgs, kas - mazāk svarīgs. Lai cik būtu nepatīkami runāt par finansēm, šis jautājums risināms tikai vienojoties. Iespējams, var vienoties par naudas atlikšanu nebaltai dienai, kas radīs drošību abiem.