Grūtniecība noritēja bez īpašiem starpgadījumiem. Ar nepacietību gaidīju, kad varēšu doties dekrēta atvaļinājumā un ieraudzīt dēlu. Ar vīru plānojām, kuram mazais būs līdzīgs, vai viņam būs zilas vai brūnas acis. Nedzīvoju Latvijā, bet mierināju sevi ar domu, ka pēc dēla piedzimšanas atgriezīšus Latvijā.
Visu grūtniecības laiku sapņoju, ka arī man būtu vieglas dzemdības. Tātad bija lielākajai mūsu ģimenes sieviešu. Mana mamma, kura ir bagāta ar veseliem septiņiem bērniem, vienmēr teica, ka mēs visi kā šampanieša korķi 'izsprāgām'. Protams, gribēju kaut arī man tā būtu, bet tai pat laikā apzinājos, ka esmu gatava gan sāpēm, gan visam pārējam, lai tiktu pie mūsu mazuļa. No plānotajām dabiskajām dzemdībām tā arī nekas nesanāca!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!