Pilsētā runā, ka jaunais Ruperts precot Mariju tikai lielā pūra dēļ, taču meitene par to nebēdā. Viņa apzinās, ka ir skaista, un ir pārliecināta, ka kļūs laimīga. Lai gan Marija līgavaini redzējusi vien pāris reižu, tajos laikos tā ir parasta lieta. Ja tēvs nolēmis, ka Marijai jāprecas, viņa piekrīt.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka septiņpadsmit gadu vecumā meitenes sirds ir brīva, un viņai ir mācīts, ka jūtas laulībā rodas pamazām. Taču kāzas nenotiek: pašā svinību priekšvakarā trīs vīrieši apvaino Mariju pirmslaulības sakaros. Tā ir nopietna apsūdzība – ja tā tiks pierādīta, Mariju var pat sodīt ar nāvi.
Izrādās, jaunais Ruperts ne velti ir skolojies likumu zinībās: ar augstdzimušā tēva svētību jaunais vīrietis citu pēc cita īsteno vairākus nežēlīgus plānus, lai stiprinātu grāfa ietekmi un pildītu viņa jau tā pilnās naudas lādes.
Šie plāni grauj dzīvi arī daudziem augstdzimušiem cilvēkiem, un nevienam nenāk ne prātā satraukties par nevainīgi notiesātās Marijas Šēreres sūro likteni: meitene saņem publisku pērienu un tiek padzīta no dzimtās pilsētas, aizliedzot tajā atgriezties.
Tā skolotā, pieklājīgā un gudrā meitene kļūst par ceļojošu priekameitu – un tas ir neapskaužams liktenis. Pazemota, bez draugiem, bez cerībām Marija tomēr atrod sevī spēku izdzīvot un katru jaunu dienu sāk ar apņemšanos reiz atriebties nelietīgajam līgavainim. Pārsteidzoši, bet pat ceļojoša priekameita var atrast ietekmīgus un mīlošus draugus.
Viduslaiki – Eiropas vēstures tumšākais posms, laiks, kad sievietēm bija vismazāk tiesību un iespēju, – šajā grāmatā atainoti spilgti, īpašu vērību veltot detaļām. Sekojot Marijai Šērerei viņas klejojumos, uzzināsiet, kā viduslaikos dzīvoja dažādi sabiedrības slāņi, ko cilvēki ēda, kā ģērbās, kādi bija viņu kvēlākie sapņi un iespējas.
Gadatirgi un karagājieni, Konstancas koncils un citi reāli vēsturiski notikumi caur Marijas Šēreres piedzīvojumu prizmu atklāj mums viduslaiku Eiropas tikumus visā to neglītumā.
Vācu rakstnieki dzīvesbiedri Inī Kloke un Elmars Volrats ar kopīgu pseidonīmu Inī Lorenca sarakstījuši daudzus vēsturiskus romānus, un tie visi Vācijā kļuvuši par bestselleriem. Romāns “Ceļojošā priekameita” kalpojis par iedvesmas avotu Vācijas un Austrijas kopražojuma filmai ar tādu pašu nosaukumu. 2012. gadā šī filma Vācijā saņēmusi godalgu "Diva" kā gada veiksmīgākā filma.
No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!