<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/elblogazo/">Arturo J. Paniagua</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">CC</a>
Gandrīz visi vecāki cer, ka viņu bērns būs īpašs. Īpašs ne tikai viņiem, bet visiem citiem arī. Labi, ja bērns būs vismaz izcili talantīgs. Bet vislabāk, protams, dzemdēt ģēniju! Zinātnieki lēmuši ir izpētīt to, cik liela iespēja ir plānot un radīt ģēniju.

Bizness naivajiem

Britu interneta resurss "Fame Daddy" jeb "Slavenais tētis" jau 2012. gadā izsludināja konkursu, aicinot pieteikties sievietes, kas piekrīt veikt mākslīgo apaugļošanu, izmantojot pasaulē pirmo spermas banku, kurā ir tikai izcilu un slavenu vīriešu sēklas materiāls. Tā vismaz vēstīja mājas lapā ievietotā informācija. Spermas banka bija ieguvusi apmēram 40 spermas paraugus no vīriešiem, kas ir atzītas slavenības, aktieri, sportisti, šovbiznesa pārstāvji. Sievietēm par šo apaugļošanas procedūru bija jāsamaksā 24 tūkstoši dolāru. Izcilā tēva vārds gan netika atklāts, bet topoša mamma pēc norādītajām pazīmēm varēja izvēlēties sev piemērotāko mazuļa tēta kandidātu. Projekta mērķis bija radīt bērnus, kuriem varētu būt iedzimtas tēvu izcilās īpašības. 

Ejošu biznesa ideju jau 2010. gadā piedāvāja kāda ASV kompānija, kas sievietēm par mazākām naudas summām deva iespēju izvēlēties kāda vienkārša vīrieša spermu, bet potenciālajam tēvam bija jābūt vizuāli līdzīgam kādai slavenībai. Pakalpojums tā arī tika nodēvēts "Donor Look-A-Like". Bankā savu bioloģisko materiālu pieteicās nodot ap 150 vīriešu, kas tika vērtēti, izvērtējot viņu ārējos dotumus.

Ģēnijs – garantētas veselības problēmas

Sidnejas universitātes Prāta izpētes centra direktors Alans Snaiders un viņa pakļautībā strādājošie psihologi, kuriem bija iespēja izpētīt Einšteina smadzenes, uzskata, ka tiešām ģēniju dzimst reti – viens ģēnijs uz simts tūkstošiem vienkāršo cilvēku. Turklāt ģēnija nākšanu pasaulē neietekmē ne mammas dzīvesvieta, ne dzīves apstākļi, pat ne veselības stāvoklis. No šī nelielā dzimušo ģēniju skaita ne visi ģēniji tiešām izdara svarīgus atklājumus un gūst atzinību. Lēš, ka līdz šim pasaulē ir dzīvojuši vien 400 ģēniju.

Ģenialitāte nav tikai izcils prāts. Nu jau ir pierādīts, ka ģēnija smadzenes principiāli funkcionē citādāk nekā vidusmēra cilvēka smadzenes. Tomēr ir dažas ārējas vizuālas atšķirības, kas norāda uz iespējamo "ģenialitātes gēnu" jau maziem bērniem.

Izpētot Sokrāta, Pētera I, Maķedonijas Aleksandra un citu izcilību ārējo izskatu, visiem ir bijušas augstas pieres. Bet veicot audu analīzi, atklājies, ka asinīs ir paaugstināts urīnskābes līmenis. Daudzi no ģēnijiem bijuši gara auguma, stiegraini vīri ar gariem, tieviem pirkstiem un iedzimtu sirds kaiti, proti, viņiem visiem ir bijis tā sauktais Marfeina sindroms.

Vēl dažas veselības problēmas, kas raksturīgas ģēnijiem – garastāvokļa svārstības jeb ciklotīmija, paaugstināts adrenalīna līmenis, kas veicina fiziski un garīgu hiperaktivitāti. Te apātiski, te aktīvi bija gan Hanss Kristiāns Andersens, gan Van Gogs, gan Vinstons Čērčils – visi atzīsit par oficiāli ģeniāliem.

Vai ģēnijus ir iespējams pavairot?


Mēģinājumi izveidot ģēniju ir bijuši ne vienreiz vien. Pirms daudziem gadiem tika veikt bioloģisks eksperiments, kura laikā ģenētiķis Roberts Grekhems vienojās ar vairākiem Nobela prēmijas laureātiem, ka tie nodot izpētei savu spermu, ar ko apaugļoja veselas, normālas sievietes. Tika atteikts ģeniālajam matemātiķim, šizofrēniķim Džonam Forbsam Nešam, bet zināms, ka spermu nodeva Nobela prēmijas saņēmējs fizikā Viljams Šokli. Tiesa, gados veco, izcili talantīgo Nobela prēmijas laureātu sperma ne visos gadījumos izrādījās apaugļot spējīga. Laika periodā no 1980. gada līdz 1999. gadam piedzima 200 bērni, kuru tēvi bija Nobela prēmijas laureāti.

Bērni tika pētīti, un viņu smadzenes skanētas un analizētas. Dziļu vilšanos piedzīvoja ģenētiķis Grehems – pēcnācēju smadzenes neizrādījās izcilākas par gluži parasto tēvu parasto bērnu smadzenēm. Tikai viens puika uzrādīja ļoti labus IQ testa rezultātus, agri sāka lietot datoru, trīs gados sāka lasīt Šekspīru. Tomēr savā dzīvē neko paliekošu viņš nesasniedza, bet 25 gadu vecumā mira no narkotiku pārzonēšanas.

Tukšie solījumi

Kamēr vieni zinātnieki cenšas atrast ģēniju radīšanas formulu, citi par šo ideju smīkņā. Lai arī ir teorija, ka prāta spējas var mantot no vecākiem, tomēr mehānisms, kādā tas notiek ir pārāk sarežģīts un process nav iepriekš prognozējams. Pie tam jau vairākkārt apstiprinājies, ka tie mehānisms, kas eksperimentos tiek apstiprināti ar dzīvnieku mazuļiem, nestrādā cilvēkiem. Tāpēc arī neizdevās eugēnikas ideja radīt īpaši gudrus un skaistus supercilvēkus Kaut ko vizuāli līdzīgu gan varot radīt klonēšanas ceļā, bet te arī nav runa par ģenialitātes nodošanu. Tā nu pašlaik zinātnei nav izdevies rats drošu veidu, kā radīt ģēnijus. Nāksies tos audzināt pašiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!