Noskaidro sava bērna temperamentu un uzlabo attiecības

Temperaments ir iedzimts nervu sistēmas tips, ar kuru mazulis jau nāk pasaulē. Temperaments nosaka emociju izrādīšanas veidu, raksturu, iemaņu apgūšanas ātrumu un rīcību dažādās situācijās. To, kā labāk atpazīt bērna temperamentu, māca arī bērnu emocionālās audzināšanas kursos. Iepazīstot vispirms sevi, jo ne visi vecāki zina pat savu temperamentu, un uzmanīgi novērojot bērnu, rodas skaidrība, kuros brīžos var gaidīt mierīgu reakciju, bet kad mazais vai vecāki aizies "pa gaisu".

Atbildot uz jautājumiem, ir iespējams veikt samērā vienkāršu testēšanu, lai noskaidrotu, kādam tipam pieder jūsu bērni.

1. Kāds parasti ir tavs bērns?

A. Dzīvīgs, optimistisks, sabiedrisks, runīgs, ar vēlmi būt līderis;
B. Mierīgs, prātīgs, miermīlīgs, atturīgs;
C. Enerģisks, nenogurdināms, ātri uzbudinās;
D. Pesimistisks, spītīgs, neizlēmīgs, ātri apvainojas.

2. Kādas emocijas bērns pauž visbiežāk?

A. Izbrīnu un prieku;
B. Vētraini emocijas neizrāda, pozitīvs, mierīgs;
C. Dusmas un naidu;
D. Skumjas un apjukumu.

3. Kā bērns reaģē, kad viņš tiek sodīts?

A. Ātri visu piedod;
B. Bez emocijām, it kā to nemaz nepamanītu;
C. No pilnīga miera līdz vētrainai reakcijai;
D. Noslēdzas sevī, ilgi tur aizvainojumu.

4. Kā bērns uzvedas jaunās situācijās?

A. Izrāda pozitīvu ziņkāri;
B. Saglabā mieru un vienaldzību;
C. Mēģina pretoties un nevēlas mēģināt neko jaunu;
D. Mēģina izvairīties no jebkuras jaunas situācijas.

5. Kādām spēlēm bērns dod priekšroku?

A. Jebkādām, galvenais, lai viņam ir interesanti;
B. Mierīgām;
C. Skaļām, azartiskām, kustīgām;
D. Jebkādām, galvenais, lai mamma blakus.

6. Vai viņš ir sabiedrisks?

A. Jā, bērnam patīk bērnu un pieaugušo sabiedrība;
B. Dod priekšroku vienatnei vai labi pazīstamiem cilvēkiem;
C. Jā, bet tikai ar savējie cilvēki;
D. Nē, viņam patīk vienatne.

7. Kā bērns uzvedas, esot kopā ar vienaudžiem?

A. Viņš ir kompānijas dvēsele, līderis;
B. Nav līderis, bet ir autoritāte saviem draugiem;
C. Vienaudži pret viņu izturas dažādi, bet viņš pats sevi uzskata par līderi;
D. Bērnu kompānijā viņš nav līderis.

8. Kā bērns apgūst kaut ko jaunu?

A. Ātri un viegli;
B. Lēni un pamatīgi;
C. Ātri apgūst un ātri aizmirst;
D. Viss atkarīgs no apstākļiem.

9. Cik ātri bērns uztver priekšā lasītu tekstu?

A. Viegli un ātri uztver visu kopumā, ilgi atceras;
B. Lēni, bet labi atceras;
C. Uztver ātri, atceras detaļas, ātri visu aizmirst;
D. Biežāk labi atceras tieši detaļas.

10. Cik ātri bērns nogurst?

A. Atkarīgs no tā, ko dara. Kopumā vidējs noguruma līmenis.
B. Ilgi nenogurst;
C. Atkarīgs no emocijām. Biežāk noguruma līmenis ir augsts;
D. Nogurst ātri.

11. Vai bērns viegli apgūst vecumam atbilstošas iemaņas?

A. Viegli un bez grūtībām;
B. Apgūst lēni un grūti, toties uz ilgu laiku;
C. Viegli, bet dara tikai to, kas viņam ir interesanti;
D. Ātri, bet negribīgi.

12. Kā bērns runā?

A. Izteiksmīgi, daudz žestikulē;
B. Lēni, bez emocijām;
C. Ātri, emocionāli, norauj vārdiem galotnes;
D. Izteiksmīgi, bet klusi un nepārliecināti.

13. Kādas kustības bērnam ir izteiktākas?

A. Precīzas un ritmiskas;
B. Lēnas un samākslotas;
C. Trauksmainas un asas;
D. Neprecīzas un nepārliecinātas.

14. Kādas ir bērna gulēšanas īpatnības?

A. Viegli aizmieg, cieši guļ, ātri pamostas;
B. Aizmieg ātri, bet no rīta nevar pamosties;
C. Aizmieg ar grūtībām, guļ nemierīgi, pamostas ar svārstīgu garastāvokli.
D. Ilgi taisās gulēt, ātri aizmieg, pamostas labā garastāvoklī, bet ilgi var būt miegains.

15. Kā bērnu iejutās bērnudārzā?

A. Ātri un viegli;
B. Lēni, jo baidījās no jaunās situācijas un pārmaiņām;
C. Viegli pierada pie jaunās situācijas, bet ar grūtībām pielāgojās pieaugušo prasībām;
D. Iejutās ar lielām grūtībām.

Rezultāti:

Ja vairums ir A atbilžu: izteiktākais ir sangviniķa temperamenta tips.
Ja vairums ir B atbilžu: izteiktākais ir flegmatiķa temperamenta tips.
Ja vairums ir C atbilžu: izteiktākais ir holeriķa temperamenta tips.
Ja vairums ir D atbilžu: izteiktākais ir melanholiķa tips.

Izlēmīgs, enerģisks, aktīvs, ātri aizsvilstas un ātri nomierinās. Vecākiem ar šādi bērnu būt kopā ikdienā dažreiz ir nogurdinoši, jo mazuļi var sarīkot vētrainu scēnu jebkurā vietā. Vienlaikus viņi ir pašaizliedzīgi, uz draudzēšanos tendēti bērni, kas prot atrast kopīgu valodu ar citiem bērniem. Ātri aizraujas ar idejām un jauniem hobijiem.
Šie bērni izrāda emocijas arī tad, ja vecāki māca, ka jābūt savaldīgiem. Vecāku atbildība ir mēģināt reaģēt mierīgi un nepadoties mazuļa emociju uzplūdiem. Toties vecāki var noteikt uzvedības robežas – bērns drīkst raudāt, bet raudāšana nedrīkst pāriet histēriskā tracī. Tas bērnam liks mācīties kontrolēt arī savu uzvedību.

Komunikabls, aktīvs un kustīgs, dzīvespriecīgs un labdabīgs, ar līdera iezīmēm. Šie bērni vienmēr ir kustībā, bet enerģijas tam ne vienmēr pietiek. Tāpēc brīžiem viņi sagurst. Sangviniķiem vajadzīgs režīms un kvalitatīvs nakts un dienas miegs. Skolā draudzīgs un jautrs. Dažreiz pat vieglprātīgs un bezrūpīgs.
Ja citi saka, ka tik aktīvs bērns nav normāli, neklausiet viņus. Tas ir bērna temperaments – nespēja nosēdēt mierā ne mirkli.

Bērnībā ar tādiem ir vieglāk kā ar kustīgajiem, jo viņi ir mierīgi, pacietīgi, spēj ilgstoši koncentrēties vienam darbiņam. Dažiem mazajiem flegmatiķiem piemīt tendence vairāk redzēt negatīvo nekā pozitīvo. Šie bērni spēj saglabāt mieru arī sarežģītās situācijās. Viņus grūti izsist no emocionālā līdzsvara, bet, ja vecāki grib, lai bērns kustās un rīkojas ātrāk, tad ar kliedzieniem tas nav panākams. Var novest skolotāju līdz izmisumam ir izteikti lēno un apdomāto rīcību.

Ja šādam mazuļa mammai ir cits temperaments, viņa var lekt vai gaisā, ja mazais no rīta neģērbjas pietiekami ātri. Diemžēl vai par laimi, tur nekas nav maināms, jo jūs abi dzīvojat dažādos ritmos. Šoreiz jāpiekāpjas pieaugušajam, piemērojot dienas režīms lēnīgajam tempam, ierēķinot vairāk laika visām darbībām. Lielākiem bērniem var iemācīt pazīt pulksteni un dodiet laiku, kuru bērnam pašam jāiemācās plānot.

Maigs un jutīgs bērns, laipns un līdzjūtīgs. Emocionāli notikumi viņi spēcīgi un ilgstoši ietekmē, viņš par to var domāt dienām ilgi. Attiecības ar citiem bērniem veidojas grūti, jo mazulis jūtas nesaprasts. Viņš necieš rupju attieksmi un paviršību attiecībās. Vecākiem jāpievērš uzmanība tam, lai bērns nenoslēgtos.
Optimistiski noskaņotiem vecākiem skumīgs bērns dažreiz var kaitināt. Mudiniet melanholisko mazuli katru vakaru pastāstīt par to, kas viņu šodien ir iepriecinājis. Nestumiet ar varu draudzēties, ja redzat, ka mazulis ir pārbijies. Labāk iesaistieties rotaļā kopīgi - ar mammu un tēti drošāk.