<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/memekode/">memekode</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>

Liess piens, pārāk daudz kafijas, varbūt sāp auss? Bet iespējams, ka vienkārši izlutināts. Kādus tika apgalvojumus nenākas dzirdēt no mūsu oldskūl mammām. Bet rokās ņemt nedrīkst, jo tad pieradīs un…? Jā, kas tālāk? Vai tiešām būs jānēsā uz rociņām līdz pilngadībai?

Par to, kā nomierināt raudošu zīdaini un kādus audzināšanas padomus dod padomju laika mammas un kā bērnus mierina mūsdienās, runā vecāki portālā "Cālis".

"Esmu dzirdējusi arī citus ieteikumus, ne tikai ļaut bērnam raudāt vai barot ik pēc 5 h. Ir bijis ieteikums masēt bērnam degunu, jo viņam mīksti kauli un varot izmasēt smuku formu. Ir bijis ieteikums sākt piebarot ar auzu tumi 2 mēnešu vecumā. Vēl bija padoms nostiept bērnam kājas un nosiet, lai tās ātrāk taisnojas. Godīgi sakot, man pēc visām šīm pamācībām ir pilnīgi cits skatījums uz mātēm, kas šādi ir audzinājušas savus bērnus - it īpaši ja man saka, ka raudošu 2 nedēļas vecu bērnu jāatstāj izraudāties, jo viņš taču pirms 2 h jau ēda un tagad tikai niķojas. Tad man šķiet, ka PSRS laikos mātes ir bijušas patiesi cietsirdīgas".

"Jāļauj bēbim raudāt, pat brēkt un nemierināt viņu uzreiz! Tā kā dzīvoju ar māti kopā, un viņa mēdz ienākt pie mums, tad sanāk dzirdēt padomus "ļauj taču viņam pabrēkt 5-10 minūtes" stilā. Turklāt sīcis mums mazs - 2 mēneši".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!