Nosauktas desmit īpašības, kas nākotnē bērniem noderēs vairāk nekā konkrētas zināšanas  (61)

Tas nozīmē, ka likt mācīties matemātiku, valodas vai pievērsties kādai konkrētas profesijas apguvei ir diezgan bezjēdzīgi – nākotnes vajadzības nav paredzamas. Labākais, ko vecāki var iedot saviem bērniem, ir noturīga psihe un spēja elastīgi pieņemt nenovēršamās izmaiņas, raksta spāņu izdevums "La Vanguardia".

Madrides universitātes socioloģijas fakultātes profesors Mariano Fernandess Engita norāda, ka mūsdienās vecāki nezina, kas būtu jāmācās viņu bērniem, arī vecie problēmu risināšanas veidi vairs īsti nestrādā.

Interneta vietne Valorsdemprendre.org piedāvā dažādas metodikas, kas palīdz izkopt uzņēmējdarbības garu un māca efektīvāk pieņemt lēmumus. Vietnes vadītāja pedagoģe Marija Bateta norāda, ka mūsdienu vecāki vienkārši nezina, kā audzināt bērnus mainīgajā pasaulē. Zuduši ir iepriekš drošie orientieri, vecāki ir apjukuši un šaubās par savām spējām. Šaubas par sevi kā vecākiem negatīvi atspoguļojas arī bērnu audzināšanā. Viņa iesaka likt uzsvaru uz spēju domāt un pieņemt lēmumus pašiem un mācīt elastīgi pieņemt dažādus viedokļus. Tas ir efektīvāk nekā apgūt vienu profesiju, kuru zaudējot, cilvēks nespēj pārorientēties uz citiem apstākļiem. Psiholoģijas pasniedzējs Gonsalo Eras kā papildus stresa faktoru vecākiem min arī finansiālo nestabilitāti. Šo stresa un nedrošības sajūtu pārņem arī bērni. 

Nākotnē pieprasītās profesijas pašlaik nav prognozējamas, lai arī ko prognozētu darba tirgus eksperti. Tāpēc labāk iemācīt nevis matemātiku, ķīniešu valodu vai izšūšanu, bet gan pašu mācīšanos. Mūžizglītība, nemitīga piemērošanās mainīgajam darba tirgum un neprognozējamajiem apstākļiem būs neizbēgama nākotnes cilvēka ikdiena. Spēja bez liela stresa un elastīgi reaģēt uz izmaiņām ir jāiemāca jau bērnībā, uzskata sociologs Fernandess Engita. Šodien apgūtās zināšanas un profesija neuzliek par pienākumu to strādāt visu atlikušo mūžu.

Attīstīt komunikabilitāti un prasmi uzstāties publikas priekšā, pašanalīzi un paškritiku, mācīt atpazīt savas sajūtas un virzīt bērnu ir emocionālo briedumu ir vēl viena aktuāla vajadzība. Prasme skaidri un precīzi izklāstīt savu domu, veidot dialogu, pārliecināt par savām (jebkurām!) idejām būs vērtīga īpašība jebkurā darbā. No vecākiem tiek prasīts nepārtraukt bērnus, kad viņš runā un nenorādīt vietu ar attieksmi "Tagad vecāki runā!"

Cilvēks, kurš skaidri apzinās savas stiprās un vājās puses, daudz pārliecinošāk prot sevi prezentēt jebkurā vidē un sabiedrībā. Tāpēc pašanalīzes iemaņas, savu emociju atpazīšana un pieņemšana ir svarīga prasme nobrieduša, psihiski stabila cilvēka izveidē. Atkal – runājiet ar bērnu, kāpēc viņam patīk, piemēram, basketbols. Vai iemesls ir komandas darbs vai spēja izcelties un konkurēt. Kuras īpašības dominē, izvēloties konkrēto hobiju.

Iepazīt savas bailes un šaubas ir noderīgi, jo tad tās var mērķtiecīgi pārvarēt un tās netraucē dzīvot. Dzīvojot sabiedrībā, kas ir tik nestabila kā tagad, rodas ļoti daudzas fobijas un slēptas neirozes. Bet nav jēgas iestāstīt, ja jābūt ir drosmīgam un ne no kā nav jābaidās. Labāk nosaukt skaļi baiļu iemeslus un kopīgi tos pārvarēt.Piemēram, bailes uzstāties publiski, kāpēc un ko darīt.

Prasme radīt un pēc tam arī vadīt savus vai citu projektus ir vēl viena universāla iemaņa, kas noderēs nākotnē. Tā ir arī prasme pašam organizēt un vadīt savu dzīvi. Vecāki šīs īpašības var veicināt jau no mazotnes, uzdodot veikt vienkāršus uzdevumus. Skolas vecumā bērni var rīkot klases pasākumus vai organizēt ballītes kases biedriem. Tas viss veido izpratni par darba organizāciju un projektu plānošanu.

Ja bērns nav par sevi pārliecināts un drošs, ka saņems atbalstu savām idejām, viņš viegli padodas apātijai un zaudē tādu nenovērtējamu īpašību kā azarts un entuziasms.
Tāpēc motivācijas trenere Marija Bateta iesaka bērnus audzināt tā, lai viņiem ir šī īpašība. "Katru lietu, ko uzsākat darīt, uzsāciet ar degsmi un sajūsmu – sākot no došanās uz kafejnīcu un beidzot ar laivu braukšanas pasākumu – itin visā ielieciet degsmi un sajūsmu!". Ar laiku tā kļūs arī par  bērna rakstura īpašību.

Lai arī vecāki nezina, kāda būs viņu bērnu nākotne, jau tagad ir skaidrs, ka prasme elastīgi pieņemt izmaiņas un radoši risināt problēmas noderēs vienmēr. Sociologs un pētnieks Havjers Elzo kā obligātas norāda arī tādas prasmes kā zināt, kur meklēt nepieciešamo informāciju, spēju palūgt palīdzību un zināt, kur var vērsties pēc palīdzības, plašas zināšanas un spēcīgu individualitāti. Tāpēc atbalstiet ikvienu iniciatīvu, ko bērns grib pamēģināt. Atbalstiet zinātkāri, atbildiet uz jautājumiem.

Eksperti arī iesaka jau tagad bērniem izkopt tādas rakstura īpašības kā spēju pārdzīvot zaudējumus, spēju samierināties ar sapņu sabrukumu, īpaši, ja tie saistīti ar sociālo statusu. Prasmi domāt par notiekošo ne tikai balstoties uz oficiālo informāciju, bet domājot pašam ar savu galvu. Tāpat sociologs Havjers Elzo pat iesaka diskutēt par tādām vispārētiskām problēmām kā eitanāzija, invaliditāte un nevēlama grūtniecība.

Lai arī pozitīvā domāšana dažreiz jau skan kā naivuma apzīmējums, tomēr prasme visā ieraudzīt kaut ko labu tiešām ir noderīga īpašība, kas arī ir, par laimi, ieaudzināma! Pat vissliktākajā situācijā ir iespējams atrast kaut ko pozitīvu un noderīgu. Māciet to arī bērniem – ik vakaru saskaitiet 5 labas lietas, kas notikušas šodien.