Šim fenomenam ir piemērots apzīmējums "bērnu amnēzija", ko jau 1899. gadā pirmo reizi pielietoja Zigismunds Freids. Freids uzskatīja, ka agrīnās atmiņas tiek izspiestas no apzinātās atmiņas tāpēc, ka atsevišķiem bērniem šīs atmiņas ir ar "nepieņemamu seksuālu nokrāsu". Mūsdienās tomēr uzskata, pilnīgi visi cilvēki pieaugot aizmirst to, kas ar viņiem noticis līdz apmēram triju gadu vecumam un tam nav nekāda sakara ar atmiņu saturu, bet gan atšķirīgu smadzeņu zonu attīstības līmeni dažādos vecumos.
Eksperimentā piedalījās 83 ģimenes – tēvi, mammas un 3 gadu veci bērni. Ar mazuļiem tika pārrunāts gājiens uz zooloģisko dārzu. Sarunas mērķis bija pievērst uzmanību detaļām, lai tās nostiprinās bērna atmiņā. Pēc tam ik gadu bērnus atkal iztaujāja par viņu atmiņām no zooloģiskā dārza apmeklējuma. No 5 līdz 7 gadu vecumam bērni atcerējās 72% no iepriekš uzsvērtajām detaļām, bet deviņu gadu vecumā – vairs tikai 35% no pasākuma niansēm.