Šim fenomenam ir piemērots apzīmējums "bērnu amnēzija", ko jau 1899. gadā pirmo reizi pielietoja Zigismunds Freids. Freids uzskatīja, ka agrīnās atmiņas tiek izspiestas no apzinātās atmiņas tāpēc, ka atsevišķiem bērniem šīs atmiņas ir ar "nepieņemamu seksuālu nokrāsu". Mūsdienās tomēr uzskata, pilnīgi visi cilvēki pieaugot aizmirst to, kas ar viņiem noticis līdz apmēram triju gadu vecumam un tam nav nekāda sakara ar atmiņu saturu, bet gan atšķirīgu smadzeņu zonu attīstības līmeni dažādos vecumos.
Eksperimentā piedalījās 83 ģimenes – tēvi, mammas un 3 gadu veci bērni. Ar mazuļiem tika pārrunāts gājiens uz zooloģisko dārzu. Sarunas mērķis bija pievērst uzmanību detaļām, lai tās nostiprinās bērna atmiņā. Pēc tam ik gadu bērnus atkal iztaujāja par viņu atmiņām no zooloģiskā dārza apmeklējuma. No 5 līdz 7 gadu vecumam bērni atcerējās 72% no iepriekš uzsvērtajām detaļām, bet deviņu gadu vecumā – vairs tikai 35% no pasākuma niansēm.
Septiņgadnieki atceras vēl samērā daudz, bet detaļas un nianses sāk jau piemirsties. Detaļas labāk atcerējās bērni deviņu gadu vecumā, turklāt tieši tās detaļas, kas tika īpaši pārrunātas triju gadu vecumā. To saista ar labāku valodas attīstību, kas 9 gados ir izteiktāka nekā 7 gados.
Savukārt Helsinku universitātes zinātnieki atklājuši, ka pašas agrīnākās atmiņas bērniem ir par laiku, kas viņi vēl atradās mammas vēderā. Ja topošā mamma un tuvinieki, kas ir ikdienā līdzās grūtniecei, bieži atkārto vienus un tos pašu vārdus, tad piedzimstot, bērniņa smadzenes reaģē jau ir pazīstamajām skaņām. Smadzeņu zonas, kas ir atbildīgas par audialās informācijas apstrādi, aktivizējas tieši pēdējā grūtniecības trimestrī, vēsta portāls "Science Torady".
Vēl nedzimuši, bērni labvēlīgi reaģē uz klasisko mūziku, bet negatīvi – uz skaļām, asām skaņām un svešu cilvēku agresīvām sarunām un svešu valodu skaņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!