Uz redakcijas pastu saņēmām vēstuli, kuru publicējam portālā, aicinot uz diskusiju, kāds atbalsts būtu nepieciešams vientuļajiem vecākiem.
Gandrīz katras sievietes sapnis ir kļūt par mammu un mīļoto sievu. Skan skaisti, bet ne vienmēr viss dzīvē notiek pēc plāna. Vai kāds valsts pārstāvis maz zina, kā ir būt neaizsargātam? Kur vērsties, ja esi cietis no emocionālas un fiziskas vardarbības? Atbilde droši vien būtu - kādā no krīzes centriem vai sociālajā dienestā. Bet vai zināt, kas tajās vietās notiek. Vai zināt, kā tas ir, kad jādomā, kur dzīvot? Kādi ir likumi, kas sievieti pasargātu no draudiem un fiziskas vardarbības pēc šķiršanas? Ko nozīme audzināt mazuli vienai, kam ir simtiem prasību, dažādi raksturi, veselības problēmas?
Kā jums šķiet, vai mamma, kas dēļ mazajām algām valstī un lielajām dzīvošana izmaksām, var dzīvot bez stresa? Vai mājās ir iespējams miers un harmonija?
Sabiedrība māk nosodīt. Latvijā tā ir norma - labākais ēdiens ir otrs latvietis. Arī iestādes, kur vēršas pēc palīdzības, tā uzreiz nav pieejama. Ir vajadzīgi dokumenti, jāievēro visādi bezjēdzīgi likumi, bet ko man teikt bērniņam, kas grib ēst - ka ir tāda formalitāte un šitāds likums, pēc kura izskatās, ka tev ir viss.
Piemēram, man kā vientuļajai mammai nav neviens uz ko paļauties. Viena audzinu 2 bērnus, abi jālaiž bērnudārzā. Ja mamma pati grib atsākt strādāt, tad bērnudārza izmaksas ir 85 euro (60 lati) , alimenti ap 140 euro (100 lati), bērnu nauda 23 euro (16 lati), darba stundas dienā ir 12-14, bet bērnudārzs strādā līdz plkst. 19.00. Parasti gan zvana jau ap plkst. 17.30 un aicina nākt pakaļ bērniem. Tātad vēl jāalgo auklīte, kurai jāmaksā līdz pat 4,5 euro stundā!
Alga ir minimālā, tātad uz rokas iznāk ap 207 euro jeb 145 lati. Izmaksas, kas jāiegulda, lai vispār varētu strādāt, alga nenosedz. Tas nozīmē, ka vēl jāpiemaksā pašai.
Vel ir arī bērnu vajadzības. Par savam vajadzībām jau gadiem esmu aizmirsusi. Ziemas mēnešos jāizdzīvo no 150 latiem mēnesī visiem. Pretendējot uz GMI pabalstu, valsts iestādes ņem vērā ienākumus, bet neņem vērā izdevumus. Tātad secina, ka viss taču ir kārtībā. Vai kāds ir pajautājis, kā mēs jūtamies un ko mums tiešām vajag, lai palīdzētu atrisināt esošās problēmas. Atbilde ir "Nē!".
Toties nosoda, ka vispār esi kļuvusi par mammu. Tā vietā, lai censtos kopīgi risināt problēmu, draud ar bērnu atņemšanu, lai gan man pat nav kaitīgu ieradumu un es ļoti mīlu savus bērnus. Vai kāda mīloša bērnu mamma būtu spējīga pārdzīvot to, ka tiek atņemts pats dārgākais, kas var būt, jo, redz' tā ir vieglāk atrast risinājumu, nevis iedziļināties problēmā un meklēt risinājumu!
Vai var būt laba mamma, ja jādzīvo nepārejošā stresā un izmisumā, kad spēki jau izsīkuši un nav salmiņa, kur pieķerties?
Vientuļa mamma Latvija ir neaizsargāta un bezspēcīga. Tāpēc es lūdzu valdību savu bērnu, kas ir arī Latvijas pilsoņi, vārdā – ieklausieties! Ieklausieties savos pilsoņos, nevis padotajos, kas tikai pilda formalitātes, kam nav laika un intereses iedziļināties, cik problēma ir dziļa un kādā nabadzībā un stresā dzīvo vientuļās mammas. Viņas audzina Latvijas nākotni - tās pilntiesīgos pilsoņus. Vai mēs neesam pelnījušas vairāk cieņas, atbalsta un aizsardzības?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!