Astoņas pārbaudītas metodes, kā 'čakarēt' bērna psihi  (26)

Ja bērns pauž skumjas, bailes vai dusmas, bet vecāki viņu par to izsmej, noniecina vai pat pazemo, tad mazais  secina, ka viņa sajūtas un emocijas ir nepareizas, nepieļaujamas vai slēpjamas. Bērns sāk slēpt gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas, bet attiecības ar  vecākiem paliek distancētākas  un vēsākas. Kur tad palikusi vienīgā beznosacījuma mīlestība, ko cilvēks var saņemt savā dzīvē - no mammas un tēta?

Ja vecāki nenosaka skaidras robežas, kas ir pieļaujams, bet kas nav, tad bērnam nav skaidrs, cik tālu viņš drīkst iet savās izpausmēs un kur sākas nepieļaujamā robežas. Vecākiem ir jāiemāca, kas ir labs, kas slikts. Ja morālo un ētisko normu izprašana paliek bērna ziņā, tad viņš var tiktāl meklēt robežas, ka pārkāpj likuma un sociālās normas, vai arī izaug ar zemu pašapziņu un uzvedības problēmām.

Ir labi, ja jūs esat bērnam arī draugs. Ja ir otrādi - bērns ir jūsu draugs, tad šāda emocionālā atbildība bērnam nav panesama. Būt par draugu nozīmē uzņemties daļu rūpju, stresa un uztraukumu par dažādām dzīves problēmām, kas piemeklējušas draugu. Vecāki drīkst būt noguruši, apjukuši, skumji, bet viņi nedrīkst būt bezpalīdzīgi un vāji, kā arī pārlikt atbildību uz bērnu pleciem, prasot viņiem padomu dažādās dzīves situācijās un attiecību kolīzijās. Mammai un tētim jāspēj pārliecināt - lai kas ar mums notiktu, mēs - pieaugušie, ar to tiksim galā.

Pārmest un emocionāli sodīt bērnu par to, ka viņš kļūst arvien neatkarīgāks, ir vēl viens veids, kā vienmēr likt justies vainīgam. Jau trīs, četru gadu vecumā mazulis sāk raisīties vaļā no mammas ietekmes un kontroles, bet tīņa gados separācija ir pati normālākā izpausmes, kas var būt augošai personībai. Ja šos procesus mēģina ierobežot, tad bērns aug bailīgs, nepārliecināts par sevi, paklausīgs. Bet paklausīgs cilvēks  ir bez iniciatīvas un nav spējīgas vadīts savu dzīvi pats.

Pieskatot, komentējot un kontrolējot visas bērna attiecības - ar skolotāju, draugiem, pretējo dzimumu, kavēsiet bērna personības briedumu. Kļūdas attiecībās ar cilvēkiem ir neizbēgamas, bet tās arī māca, kā sadarboties ar citiem. Kļūdas sāp, bet arī norūda.