<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/dailycloudt/">dailycloudt</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en">cc</a>
Foto: PantherMedia/Scanpix
Pētnieki un zinātnieki, mediķi un psihologi turpina pētīt un analizēt visu, kas varētu noderēt vecākiem un pediatriem grūtajā bērnu audzināšanas darbā. Portāls "Parents.com" piedāvā pagājušā gada atklājumus, ko ikdienas attiecībās var izmantot katrā ģimenē. Turklāt tas nemaz nav grūti!


Krūtsbarošana veicina gudrību!

Foto: PantherMedia/Scanpix

Gandrīz neviens veselīgi domājošs cilvēks neapšauba krūts barošanas labumus bērnam. Pērn zinātnieki papildinājuši potenciālo ieguvumu sarakstu, apstiprinot, ka ilga barošana ar krūti ceļ bērna intelektuālo potenciālu. Kā iespējamo iemeslu min mātes pienā esošās dokozaheksaēnskābes uzņemšanu.

Dokozaheksaēnskābe jeb DHS ir viena no svarīgākajām taukskābēm cilvēka organismā. Pētījumi rāda, ka bērni, kas no mātes saņem svarīgās taukskābes un DHS, uzrāda augstāku IQ un labāk attīstītu psihomotoriku. DHS uzlabo kognitīvās funkcijas un palīdz saglabāt garīgo līdzsvaru. Krūtsbarošana mazina arī iespēju saslimt ar UDHS, liecina pētījumi. Tomēr attiecībā uz hiperaktivitātes sindromu mediķi joprojām uzsver iedzimtības lielo nozīmi.

Zīdošās mammas drīkst lietot zāles

Foto: stock.xchng

ASV Pediatrijas akadēmija ziņo, ka pēdējo gadu eksperimentu un pētījumu dati liecina, ka lielākā daļa ikdienā lietojamo medikamentu nav bīstami, ja tos nākas lietot zīdošai mammai. Vielas, kas nonāk pienā un tiek nodotas bērnam, ir tik mazā daudzumā, ka praktiski nenonāk bērna organismā.  Jāatzīst, ka pētīja gan tikai plaši izplatītās un bieži lietotās zāles, bet vai tas attiecināms arī uz modernajiem preparātiem, tai skaitā antidepresantiem un antipsihotiķiem, mediķi nekomentē.

Nogulētās zīdaiņa galvas ir norma

Kopš zīdaiņus iesaka guldīt uz muguras, tādējādi samazinot zīdaiņa pēkšņās nāves risku, arvien biežāk vecāki uztraucas par nogulētajiem pakausīšiem, kas rodas no tā, ka mazuļa galviņa lielāko daļu laika atrodas vienā pozīcijā. Kanādā veiktā aptauja atklāj, ka 46% bērnu vecumā no 2 - 3 mēnešiem ir nogulētas galviņas, bet tas nekādā veidā neietekmē bērna attīstību. Tā kā nav datu par to, cik izplatīta bija neliela galvaskausa deformācija jeb plagiocefālija senākos laikos, tad tagad ārsti pieņem, ka vecākiem nav pamata satraukties par šo īpatnību. Tā ir nekaitīga. Turpinām guldīt mazos uz muguras!

Miega režīms - tas ir svarīgi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Nozīme ir ne tikai diennaktī nogulētajām miega stundām, bet arī tam, cik regulārs ir miegs. Bērni, kas iet gulēt vienā noteiktā laikā un ik dienu guļ noteiktu stundu skaitu, labāk lasa, viņiem ir labāk attīstītās sociālās prasmes un vieglāk padodas matemātikas uzdevumu pildīšana.

Bērni, kuriem nebija stingrs miega režīms 3 gadu vecumā, skolas vecumā bija vājākas sekmes matemātikā un lasīšanā. Novērots arī tas, ka bērni, kuriem nav noteikts gulētiešanas laiks, biežāk arī neēd brokastis un vairāk vakaros skatās televīziju, tāpēc iespējams, ka arī šie faktori ietekmē sekmes un uzvedību. Tāpat pētnieki saredz citas konsekvences - ģimenēs, kurās bērniem nav režīma, vecāki biežāk ļauj ēst neveselīgi un nelasa priekšā grāmatas.

Bērnu ēdienā ir pārāk daudz sāls

Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī bērnu pārtiku parasti iesaka kā drošu, veselīgu pirmo bērna uzturu, pētījumos atklāts, ka 70% bērnu burciņēdienos ir pārāk daudz sāls. Proti, vidēji tie bija 210 mg sāls jeb 0.21 g sāls uz vienu ēdiena porciju, kas ir puse no dienas normas. Par laimi, tajā pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz viena gada vecuma, sāls daudzums nepārsniedz ieteiktās dienas devas.

Mazāk sāls ir biezeņos, kas pagatavoti no dārzeņiem un gaļas. Pastas un rīsu biezeņos sāls konstatēts vairāk.Ārsti iesaka mazāk lietot uzturā sāli, jo tas ietekmē asinsspiedienu, bojā sirdi un asinsvadus, palielina liekā svara risku, pie tam ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem.

Samazinās bērnu aptaukošanās


Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā pasaulē sāk samazināties bērnu ar lieku svaru skaits. Īpaši tas attiecas uz vecuma grupu līdz skolas vecumam. Arī jauniešu ausis beidzot ir sasniegušas ziņas par to, cik vērtīgi ir dārzeņi un augļi. Skolu jaunieši sākuši vairāk sportot un biežāk izvēlas veselīgu uzturu. Viss jau būtu jauki, bet tie ir ASV dati.

Tikmēr Latvijā ar katru gadu nedaudz pieaug tuklo pirmklasnieku skaits. Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma dati liecina, ka pirms pāris gadiem 22,8% pirmās klases skolēnu bija liekais svars. Savukārt nepietiekama ķermeņa masa konstatēta 10,7% skolēnu.

Uzlabojas UDHS diagnostika

Foto: PantherMedia/Scanpix

Visā pasaulē pieaug bērnu skaits, kuriem ir UDS un UDHS diagnoze. ASV tie ir 11% skolnieku. Pirms desmit gadiem tie bija tikai 7%. Savukārt Latvijā statistikas nav. No otras puses izskan versijas, ka šo saslimšanu hiperdiagnosticē, proti, situācija nav tik slikta. Trešā versija - kaut kādi ārējie faktori, kuri vēl nav noskaidroti, tiešām ietekmē bērnu psihi un smadzenes, tāpēc ar hiperaktivitātes sindromu sirgstošo pacientu skaits ik gadu pasaulē pieaug.

Autisms varētu būt plašāk izplatīts nekā domāja agrāk

Foto: AP/Scanpix

Ja 2007. gadā vienam bērnam no 86 diagnosticēja autismu, bet 2012. gadā jau no 50 bērniem vienam tika pierakstīta autisma diagnoze. ASV pētnieki gan mierina, ka iemesls nav vis autisma epidējma, bet gan labāk iepazītas saslimšanas pazīmes un simptomi. Ja agrāk noslēgtus, mazliet dīvainus cilvēkus vienkārši uzskatīja par īpatņiem, tad tagad viņiem piemēro kādu no autiska spektra traucējumiem.

TV, barošanas krēsliņi, ledusskapju magnētiņi, staigulīši - bīstami!

Foto: "ЗаРЯ!"

Ikdienas lietas var izrādīties nāvējošas. Topā ir televizors, augstie barošanas krēsliņi, staigulīšu un rotaļlietas ar maziem magnētiņiem. Piemēram, ASV ik pēc 30 minūtēm kāds bērns, paraujot aiz vada, sev uz galvas uzrauj televizoru. Gandrīz 10 000 bērnu ik gadu savainojas, izkrītot no augstajiem barošanas krēsliņiem un staigulīšiem. Vecākus aicina rūpīgāk izvērtēt arī rotaļlietu drošību - ik gadu palielinās bērnu skaits, kas apēduši vai iebāzuši degunā sīkas rotaļlietu detaļas. Visriskantākais periods ir 4-5 gadi. Izvēlamies mazāk, bet kvalitatīvākas rotaļlietas.

Uzmanību! Emocionālā pazemošana skolā

Foto: PantherMedia/Scanpix

Uzsākot skolas gaitas, mazie skolnieki saskaras ar emocionālu pazemošanu. Īpaši tas attiecas uz virtuālo komunikāciju. Emocionālā pazemošana divreiz palielina saslimstību ar psihosomatiskajām saslimšanām, kuru iemeslus vecāki un ārsti sākotnēji nespēj atklāt. Pasliktinās miegs, ir sūdzības par vēdersāpēm, var sākties nakts slapināšana gultā. Kontrolgrupās  secināts, ka visizplatītākais iemesls ir ņirgāšanās no savu vienaudžu un interneta paziņu puses.

Kliegšana ir tikpat traumatiska kā iepēršana

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vārdiem ir nozīme! Arī veidam, kā tie tiek pateikt, ir nozīme. Vārdiska agresija, kliegšana, pazemošana un apsaukāšanās ir tikpat postošs "disciplīnas" veids kā pēršana, secināts Pensilvānijas universitātē veiktajā pētījumā, kurā aptaujāja 13-14 gadus vecus tīņus, secināts, ka bērnībā pārdzīvotā kliegšana ir bijis viens no depresijas un agresijas iemesliem pusaudžu vecumā.

Mammas pasakas stāsta labāk nekā tēti

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pasakas un stāstus pirms miega labāk uzticēt stāstīt mammām, nevis tētim, secinājuši Floridas universitātes psihologi. Sievietēm ir plašāks vārdu krājums, viņas labāk prot veidot stāstu un detalizētāk atainot emocijas. Atmiņa labāk ielāgo tos stāstījumus, kuros ir vairāk detaļu un emociju. Tādējādi saruna ar mammu bērnam vairāk iemāca atpazīt savas emocijas un pieņemt sevi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!