Vienas atbildes nav, tomēr kas ir prioritāte – karjera, kuru sievietei jākaļ, kamēr karsta, vai vēl viens bērns, kuru dzemdēt var, kamēr vēl veselība un enerģija pietiek? Nopietna dilemma sievietei, kas apzinās, ka laiks iet un, iespējams, nāksies atteikties vai no sapņa par lielisku darbu vai arī sapņa par vēl vienu bērnu. Tēma portālā "Cālis" aktuāla vienmēr.
"Ir reizes, kad gribētos dzīvot senos laikos, kad daudzbērnu ģimenes bija patiesa vērtība, nevis kā tagad lemt - kādu amatu ieņem. Nu nevajadzētu man 5 bērnus, bet pietiktu vismaz ar 2 vai. Situācija sekojoša, mācos maģistrantūrā, darba pieredze ilgstoša nav, mājās 4gadīgs bērniņš un tad nu sāku skaitļot, ka būtu pēdējais laiks māsiņai vai brālītim, ja vien nemocītu domas par karjeru un darbu. Kam tad es mācos?"
"Padomā, cik gadi vēl līdz pensijai. Dabūsi atstrādāties vēl līdz nelabumam un sabīdīt karjeru. Turklāt, veiksmīga karjera veidojas nevis no vecuma, kad sāk veidot, bet no individuālajām spējām, dotībām."
"Ģimeni ir grūtāk plānot dēļ tā iemesla, ka tas ir liktenis, kādu cilvēku un kad satiksi, vai notiks nejaušība un liktenis sūtīs bērniņu vai tas tomēr būs ilgstošs process. Bet karjeru uztaisīt var jebkurā brīdī. Man domāt, ja nav ģimenes jātaisa karjera, bet ja rodas dzīvē izvēle starp karjeru vai ģimeni, tad viennozīmīgi ģimeni."
"Jāņem vērā, ka karjera ir daudzu apstākļu salikums, tāpēc var gadīties, ka izlemsi par labu karjerai, bet nekas prātīgs nesanāks, tad pēc 5 gadiem pieķersies bērna plānošanai, bet tur ar gadi darījuši savu un viss uzreiz nenotiek, rezultātā attopies 40 gados ar vienu bērnu un bez prātīgas karjeras. Ja jau šobrīd esi pievērsusies ģimenei, tad tur ar paliec! Izaudzini bērnus un tad varēsi ar pilnu buru mesties karjerā!"
"Karjera, nozīmē arī zināmu finansiālu patstāvību, kas ir svarīga sievietei, lai nepaliktu pie sasistas siles vīra notīšanās gadījumos."
"Nedaudz iesmīnu par to kā te tiek saprasta "karjera" . Visos savos darbos esmu strādājusi ar citu valstu kolēģiem un tur tiešām ir KARJERA, pie kuras ir strādāts vismaz gadus 20 un intensīvi un tāds bijis cilvēka aicinājums, acīmredzot. Bet visus šitos "šefu" variantus Tev ir visas iespējas sasniegt arī piedzemdējot otru bērnu".
"Vajag darīt to, kas tajā brīdī "vieglāk nāk". Ja Tev maģistrantūras laikā vēl nav izveidojušies profesionāli kontakti, nav darba pieredzes, nav darba ar izaugsmes iespējām un tuvojas 30, bet ir mājvieta un dzīvesbiedrs, tad Tev būtu jādomā par ģimeni, jo pēc karjeristes neizskaties. Savukārt, ja studiju laikā izveidojas vērtīgi kontakti, tiek piedāvāts darbs ar izaugsmi, ir iespējas praktizēties ārzemēs un jaunība to atļauj, tad, manuprāt, būtu muļķīgi par katru varu noprecēt savas sētas džeku, paņemt dzīvokļa kredītu un palikt tur, kur esi piedzimusi."
" Sievietei noteikti pirmo jāveido ģimeni jo bioloģiskais pulkstenis tikšķ ātri, veidojot karjeru var palikt bez bērniem. Vīrietim protams pirmā jāveido karjera, jābūt materiālajam nodrošinājumam, tad arī var sākt veidot ģimeni."
"30 gados sieviete ar 2 maziem bērniem iekarot darba tirgu un bīdīt karjeru būs krietni vien grūtāk... kā arī fakts, ka nav pieredze un 2 mazi bērni darba atrašanas iespējas var pielīdzināt nullei. Lai arī cik jauks nebūtu mīts, ka karjeru var veidot jebkad, ir zināmi ierobežojumi vecuma ziņā. Piemēram, ir ļoti grūti iegūt stipendiju maģistrantūras studijām pasaules labākajās augstskolās, ja pretendentam ir vairāk nekā 25 gadi. Lielākā daļa prakses vietu starptautiskajās organizācijās ir pieejamas tikai līdz 30 gadu vecumam. ANO eksāmenus var likt tikai līdz 32 gadu vecumam. Labākajās augstskolās, ja vien tev nav izcila pieredze, ir ļoti grūti kļūt par doktorantūras studentu, ja kandidātam ir vairāk nekā 35 gadi. Un arī no viegluma viedokļa - ir daudz vieglāk apgūt, piemēram, valodas vecumā pirms 25gadiem. Tas protams nenozīmē, ka nevar attapties, kad vilciens jau ir aizgājis un ir nokavēts īstais brīdis ģimenes veidošanai. Bet vilcieni aiziet (un iespējas pazūd) arī karjeras veidošanai. Un pastāv iespēja, ka, izvēloties sevi agrā jaunībā apliecināt darbā, vēlāk izrādās, ka nevar pagūt trīs bērnus, bet ir jāsamierinās ar diviem. No otras puses, varbūt toties ir mierīgs prāts par materiālo nodrošinātību un savu konkurētspēju darba tirgū."
"Mans novērojums - bez ģimenes, bet ar labu karjeru un ienākumiem, cilvēks var lieliski dzīvot. Taču, bez naudas un komforta, vienalga ar vai bez ģimenes, tāpat nekāda laime nebūs. Pavērojot savu radu un paziņu lokā cilvēkus kam jau 50 un vairāk, secināju, ka daudz labāk izskatās tie, kas ir vieni. Viņi ir interesantāki sarunu biedri, arī veselības likstas kaut kā mazāk moka un sadzīviskas problēmas arī nav. Tie ģimenes cilvēki kaut kā tādi sačākstējuši. Tas man liek aizdomāties, jo pati vēl esmu pietiekami jauna, lai izlemtu, kam dot priekšroku nākotnē".
Citātos no forumiem saglabāta oriģinālrakstība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!