Kas ir tās mīļās, neatkārtojamās lietas, kas glabājas tālākajā kumodes atvilktnē vai skapjaugšā, rūpīgi ietītas zīdpapīrā un noglabātas prom no svešām acīm? Kaut kas no jūsu bērnības un kaut kas no jūsu bērnu bērnības, kas allaž uzsit acīs mazliet mitrumu un liek sajusties tik sentimentāli un mazliet skumji? Par savām piemiņas lietiņām stāsta arī vecāki portālā "Cālis".
"No maniem trijiem bērniem ir saglabātas pirmās drēbītes, ko uzģērba dzemdību zālē, pirmā karotīte (pirmajam), pirmie grieztie matiņi, zobiņu arī domāju saglabāt (vēl nav izkritis - kustās), pirmā mantiņa (tagad gan iedota radu bērnam paspēlēties, bet domāju, ka tad, kad vairs nevajadzēs, paņemšu atpakaļ) un sedziņa (mazais plediņš)."
"Lielajam dēlam ir - jaciņa, rāpulis un cepurīte, ar ko atvests no dzemdību nama , ka arī zila bante , ar ko bija pārsieta sedziņa (tas bija pirms 24 gadiem , tad bija tāda mode), zīmīte no dzemdību nama - kas un cikos piedzimis, vēl ir matu šķipsna no pirmās matu griešanas, pirmie izkritušie piena zobiņi. Vēl viena pašas adīta jaciņa pirmajiem mēnešiem."
"Visu ko - pozitīvais grūtniecības tests, grāmata, ko lasīju dzemdību namā, tukšā grūtnieču vitamīnu pudelīte, pirmā izmēra pamperis (neizlietots, protams) pirmās drēbītes, sedziņa, kurpītes, mantiņas, grāmatiņas, knupītis, pirmās dāvanas no Zsv veča un 1. dzimšanas dienā, zīmējumi, pašgatavoti apsveikumi māmiņdienā, izkritušie zobi, vēstules Ziemassvētku Vecītim, pirmās burtnīcas, dienasgrāmatas, smukākie darinājumi. Un tas viss 2 bērniem."
"Es zinu, ka skan traki, bet tagad ir forši pacilāt, bērniem arī ļoti patīk apskatīt savas lietiņas. Ja vietas ir - saglabājiet cik vien iespējams. Es pati vēl tagad ar lielu mīlestību apglāstu savas vecās lelles un lāčus, apskatu savas liecības, pārlasu savus sacerējumus un pāršķirstu savas bērnības grāmatas, jo mana mamma arī visu cītīgi glabāja."
"Radiniece atsūtīja apaļu metāla kastīšu komplektu, izklātas ar bordo krāsas samtu, uz vāciņiem rotaļu lāča reljefs. Vienai rakstīts uz sāniem "first curl", kur jau ielikti pirmie nogrieztie mati, otrā tukša un gaida savu "first dent". Vēl glabāju kaltētu nabassaiti. Ja nu zinātne attīstīsies un cilmes šūnas būs iegūstamas no sakaltēta parauga. Pati izdomāju."
"Jo bērni aug, jo vairāk būs to glabājamo lietiņu, tā es saprotu. Būs man skapis ar kastēm nokrauts, kad puikam spalvas sāks augt .Mana mamma arī glabāja visu ko, man tas gan īpaši neimponēja un šobrīd arī nevaru iedomāties tur rakāties. Zinu, ka ir liecības un burtnīcas pat neizmestas. Bet mammai tas ir svarīgi, tāpat kā mums ir svarīgi tagad".
"Neko neglabāju. reizi gadā izšķiroju bilžu failus un vienā lielā albumā salieku tā, lai tur nebūtu visas bildes, bet tikai labākās. Pašķirstot var redzēt, kā gadu no gada ir audzis bērns. Šajā albumā lieku arī bērna svarīgākos zīmējumus un rakstījumus."
"Pirmdzimtajam dāvinājām uz katru mēneša jubileju lāčuku un tad turpinājām uz katru dzimšanas dienu lāčuku dāvināt līdz kādai 5 dzimenei. Bērnistabā Lāču kolekcija nesen esmu atsākusi dāvinat. Pusaudža gadi tuvojas, bet pats izteica vēlmi, lai nopērku Tediju."
"Ak, jā, vēl saglabāju Pirmo vanniņu, barošanas krēsliņu , stumjamo mašīnu, trīsriteni, šīs lietas lietoja gan pirmdzimtais, gan juniors."
"Man gan patīk mani atmirušie mati, kurus mana mamma saglabājusi, pirmā cirta tad tā, bet garā bize gan, varu redzēt, kāda matu krāsa, struktūra bijusi un kā mainījusies."
"Tradicionāli - pirmās drēbītes, zeķītes, rāpulītis, ko es pati esmu valkājusi (Sdelanno v ČSRR), bet tā kā ir vēl doma par Nr. 2, tad mantas sakrājies diezgan daudz. Noteikti mīļākās rotaļlietas mazbērniem glabāšu - mums ir sakrāts iespaidīgs koka vilciena sastāvs, mašīnītes, mīļākos lāčus."
"Man visiem bērniem ir viens pēc dzemdībām uzpucējamais krekls un cepure, kas ir bijis gan man, gan manam tētim, jo vecmāmiņa viņu gaidot bija pati šuvusi. Tāds nenormāli grezns , batista, rokām cakotām mežģīnēm un zīda caurveramām lentītēm. Uzvelkams tiešām vienu reizi ( omai gan esot bijis komplektiem- ko tik agrāk nebija slinkums darīt...). To glabāju un neļauju stūķēt Baby Bornam virsu. dzemdību nama ļeckas, no katra pa pāris zobiem ( es māņticīga, var noderēt), un tāpat kā citiem grāmatas, man nez kāpēc nemetās ārā Lilita, ko izlasīju, dzemdēdama jaunāko. Kristību sudrabu- galda piederumus, krustus, ķēdes un tml. gan bērni lieto ikdienā un attiecīgi tie arī stāv pie citām dakšām un karotēm."
Citātos no forumiem saglabāta oriģinālrakstība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!