Kas ir tās mīļās, neatkārtojamās lietas, kas glabājas tālākajā kumodes atvilktnē vai skapjaugšā, rūpīgi ietītas zīdpapīrā un noglabātas prom no svešām acīm? Kaut kas no jūsu bērnības un kaut kas no jūsu bērnu bērnības, kas allaž uzsit acīs mazliet mitrumu un liek sajusties tik sentimentāli un mazliet skumji? Par savām piemiņas lietiņām stāsta arī vecāki portālā "Cālis".
"No maniem trijiem bērniem ir saglabātas pirmās drēbītes, ko uzģērba dzemdību zālē, pirmā karotīte (pirmajam), pirmie grieztie matiņi, zobiņu arī domāju saglabāt (vēl nav izkritis - kustās), pirmā mantiņa (tagad gan iedota radu bērnam paspēlēties, bet domāju, ka tad, kad vairs nevajadzēs, paņemšu atpakaļ) un sedziņa (mazais plediņš)."
"Lielajam dēlam ir - jaciņa, rāpulis un cepurīte, ar ko atvests no dzemdību nama , ka arī zila bante , ar ko bija pārsieta sedziņa (tas bija pirms 24 gadiem , tad bija tāda mode), zīmīte no dzemdību nama - kas un cikos piedzimis, vēl ir matu šķipsna no pirmās matu griešanas, pirmie izkritušie piena zobiņi. Vēl viena pašas adīta jaciņa pirmajiem mēnešiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!