Kā vīrusi un baktērijas izplatās kolektīvā?

Kā izplatās vīrusi pieaugušo vidū?

Pēc ārsta homeopāta Pāvela Naumova teiktā, saaukstēšanās slimības, gripa izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu veidā, arī izmantojot kopīgus priekšmetus. Tieši tādēļ šīs slimības ļoti strauji izplatās cilvēku pulcēšanās vietās, kolektīvos. Tas tāpēc, ka inficēšanās notiek no slima cilvēka, kurš, strādājot kolektīvā, daudz komunicē, piedalās sapulcēs. Jo vairāk kontaktu ir slimajam, jo vairāk cilvēku viņš var inficēt. Vīrusi izplatās kopā ar siekalām šķaudot, klepojot, runājot. Tāpēc risks noķert vīrusu palielinās arī lielu ļaužu masu pulcēšanās vietās, apmeklējot teātrus, dažādus pasākumus utt.

Birojos, kolektīvos, ja vīrusi tūlīt nenokļūst otra cilvēka organismā, tos ieelpojot, tie nosēžas uz dažādām virsmām - galdiem, datoriem, telefoniem, durvju rokturiem, virtuves traukiem, t.i., kopīgi lietojamajiem priekšmetiem, kurus izmanto gan veselie, gan slimie. Tad slimība izplatās, ar inficētām rokām pieskaroties mutei, degunam, acīm.

Pēc profesora teiktā, uzņēmīgāki pret saaukstēšanās vīrusiem ir bērni. Vispirms tādēļ, ka viņu imūnsistēma vēl nav izveidojusies (tas notiek apmēram 18 gadu vecumā), tāpēc tās spēki cīņā ar infekcijas slimību ir vājāki. No otras puses, bērni bieži skraida, lēkā, tāpēc sakarst, tad atdziest. Tā vīrusi tiek noķerti visbiežāk. Tā kā vairums bērnu apmeklē bērnudārzu vai skolu, jau minēto iemeslu dēļ vīrusi viņu vidū izplatās tik ātri.

Kas ir vislielākie veselu cilvēki "ienaidnieki"?

"Saslimušie bērni vīrusus nodod vecākiem, kuri, nevēlēdamies kavēt darbu, vai nu nepievērš uzmanību slimībai un cenšas to "izstaigāt", vai metas dzert antibiotikas, kaut gan ne gripu, ne augšējo elpošanas ceļu iekaisumu antibiotikas neārstē. Otrs sliktums - cilvēki sāk "nodzīt" temperatūru un tā vēl vairāk veicina vīrusu vairošanos. Ir pierādīts, ka tad, ja temperatūra ir augstāka par 38°C, cilvēka organisms ražo interferonu, kas kavē vīrusu vairošanos. Tādā veidā pats organisms cīnās ar slimību. Ja temperatūra tiek pazemināta mākslīgi, organisms šo spēju zaudē," norāda profesors. "Uzsveru, ka vislielākie ienaidnieki ir cilvēki, kas slimības laikā staigā, tādā veidā riskējot paši, jo palielinās varbūtība iedzīvoties komplikācijās, turklāt viņi aplipina citus."

Kāpēc cilvēki aizvien biežāk izmanto homeopātiju?

Aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ekoloģijai, grib dzīvot un ēst veselīgi, tāpēc arī saslimšanas gadījumā izvēlas dabisku medicīnu. Kādas ir homeopātijas iespējas, ārstējot vīrusu un baktēriju izraisītās slimības? Sarunājamies ar ārstu homeopātu Pāvelu Naumovu.

Cilvēkiem, iespējams, aizvien vēl ir nepareizi priekšstati par homeopātiju, tā tiek uzskatīta par nezinātnisku ārstēšanu, šarlatānismu. Vai Latvijā homeopātija ir likumīgi atzīta?

Homeopātija no paša pastāvēšanas sākuma pirms vairāk nekā 200 gadiem ir bijusi zinātniska. Tās pamatlicējs, vācu ārsts Samuels Hānemanis [Samuel Hahnemann] savas hipotēzes par homeopātisko zāļu iedarbību vispirms pārbaudīja uz sevi, vēlāk izmantoja veselus brīvprātīgos. Homeopātija - tā ir ārstēšana ar līdzīgo, t.i., pacientam tiek nozīmētas tādas zāles, kuras slimības simptomiem līdzīgus simptomus zāļu izmēģināšanas laikā ir izraisījušas veseliem brīvprātīgajiem. Visi mēs esam nobaudījuši kafiju, kura padara možu, palīdz neaizmigt. Homeopātiski sagatavota kafija ārstēs bezmiegu. Tas tad arī būtu viens no līdzības principa piemēriem.

Homeopātija ir iekļauta Veselības aizsardzības ministrijas ārstu specialitāšu sarakstā. Tātad pacientiem nav no kā baidīties. Ejot pie homeopāta Latvijā, viņi vienmēr nokļūs pie ārsta, kuram būs gan nepieciešamās universitātes sniegtās zināšanas medicīnā, tāpēc viņš zinās, kad pacientu nosūtīt uz izmeklējumiem vai konsultācijām pie nepieciešamā speciālista, gan papildus zināšanas homeopātijā, kuras ļaus veselības traucējumus novērst ar ekoloģiskām zālēm, kam nav blakņu.

Kad tiek runāts par tradicionālo medicīnu, bieži dzirdam, ka atsevišķas slimības ārstēt nav iespējams, var tikai mazināt to simptomus, t.i., ir iespējama tikai simptomātiska ārstēšana. Vai tiešām homeopātiskie preparāti ietekmē slimības cēloni, t.i., ārstē pēc būtības?

Ļoti skumji, ja ārsti savu nezināšanu aizsedz ar frāzi "ārstēt nav iespējams". Apzinīgāk būtu teikt "es citādu ārstēšanu nezinu". Tomēr nevar vainot pašus ārstus, ka viņi nezina to, ko nav mācījušies studiju laikā.

Homeopātiskā ārstēšana cenšas atjaunot veselību, nevis novērst simptomus, ko tradicionālā medicīna sauc par "slimības gaitas vadīšanu". Tātad veselība ir ārstēšanas mērķis. Tādēļ homeopātam ļoti svarīgi ir slimības cēloņi. Tos pacients parasti zina, bet, ja nezina - meklē kopā ar ārstu. Tas ļauj izvēlēties ārstēšanu, kas ir maksimāli orientēta uz slimības cēloņiem. Protams, cilvēks ir mirstīgs, tādēļ būs stāvokļi, kad homeopātiskā ārstēšana simptomus tikai atvieglos. Tomēr jebkurā gadījumā tā neradīs papildu slodzi organismam, neizraisīs blakusparādības.

Klasiskā un modernā homeopātija - lūdzam komentēt to plašāk.

Klasiskā homeopātija cenšas maksimāli ievērot homeopātijas dibinātāja S. Hānemaņa idejas. Šī virziena homeopāti mēģina pacientam izvēlēties vienas zāles, kuras ārstētu visus simptomus. Metode laba un efektīva, tomēr prasa ļoti ilgu laiku (konsultācija ilgst 1-2 stundas). Tā kā mūsdienu cilvēki taupa laiku, ir ļoti aizņemti, ir radusies vajadzība pēc ātrākas ārstēšanas. Šīm vajadzībām atbilstošu homeopātiskās ārstēšanas sistēmu ir attīstījis cits vācu ārsts H. H. Rekevegs [H. H. Reckeweg]. Viņš izstrādāja kompleksu, no vairākiem komponentiem sastāvošu homeopātisko zāļu receptūras, kuras varētu nozīmēt jebkurš ārsts, kas ar tradicionālās medicīnas metodēm ir izmeklējis pacientu, ievērojot viņa slimības diagnozi. Ja pacients slimo ar angīnu, viņam tiks nozīmētas zāles pret angīnu, ja ar sinusītu - pret sinusītu utt. Zāļu sastāvi ir izstrādāti tā, lai iedarbotos uz konkrētās slimības simptomiem. Tāds ir tas modernums - pacients tiek izmeklēts ar modernām izmeklēšanas metodēm, bet ārstēts ar ekoloģiskiem un kompleksiem homeopātiskiem preparātiem.

Ziemā aktuālas ir augšējo elpošanas ceļu slimības, gripa. Kādas ir homeopātijas iespējas, ārstējot vīrusu un baktēriju izraisītās slimības?

Ir tādas modernās homeopātijas zāles, kurām raksturīga pretvīrusu iedarbība, kas pierādīta zinātniskos pētījumos. Šie preparāti iedarbojas uz lielāko daļu elpošanas ceļu slimības izraisošajiem vīrusiem. Īpaši plašs ir homeopātiskā preparāta Gripp-Heel pretvīrusu spektrs. Pretvīrusu īpašības piemīt arī preparātiem Engystol, Euphorbium compositum S. Engystol pastiprina izturību pret vīrusiem. Klīniskajos pētījumos ir konstatēts, ka, lietojot Engystol, organismā palielinās pretvīrusu vielas (interferona) ražošana. Vēl ir svarīgi, ka homeopātiskie preparāti maina organisma vidi tā, lai tā būtu nelabvēlīga vīrusu spējai izplatīties un vairoties. Labvēlīgi apstākļi slimību izraisītājiem organismā rodas tad, kad tas piesārņots ar emocionāliem, vielmaiņas, vides toksīniem. Homeopātiskie preparāti veicina to izvadīšanu no organisma, tā neļaujot organismā apmesties vīrusiem un baktērijām.

Tiek apgalvots, ka homeopātija organisma aizsargspējas nevis bremzē, bet aktivizē?

Jā, homeopātija pastiprina organisma aizsargspējas, palīdzot no organisma izvadīt toksīnus. Homeopātiskie preparāti var stimulēt tos orgānus, kas strādā kūtri, un nomierināt tos, kas darbojas pārāk aktīvi. Ja orgāni strādā harmoniski, kā vienota komanda, tie lieliski likvidē visu to nederīgo, kas organismā ir iekļuvis vai radies. Tāpēc homeopāti neiesaka vienkārši pazemināt temperatūru, jo tā kavē vīrusu un baktēriju vairošanos (temperatūras pazemināšana ir pat bīstama, jo meningokoka izraisītājs vislabāk vairojas, kad temperatūra ir 37 °C), samazināt ķermeņa izdalījumus, ar kuriem tiek izvadīti toksīni. Pārāk spēcīgas reakcijas homeopātiskās zāles var nedaudz atvieglināt, bet galvenais rezultāts tiek iegūts, pateicoties organisma funkcionālo sistēmu darbības saskaņošanai.

Vai homeopātiskie preparāti var izraisīt blaknes?

Homeopātija jau ir radusies, meklējot veidu, kā samazināt tolaik izmantoto agresīvo zāļu blakusparādības. S. Hānemanis mēģināja to darīt, zāles atšķaidot. Vēlāk tika novērots, ka pakāpeniska kinētiska homeopātisko šķīdumu aktivizēšana, tos sakratot pēc katras atšķaidīšanas, ļoti pastiprina to efektivitāti. Mūsdienu fizikālie homeopātisko zāļu pētījumi pierāda, ka, sakratot atšķaidāmos šķīdumus, mainās tieši fizikālās šo zāļu īpašības. Galvenā homeopātisko zāļu iedarbība nav ķīmiska, kaut atsevišķas sākotnējās vielas īpašības maz atšķaidīti šķīdumi var saglabāt. Tomēr, ja zāļu izejviela satur toksīnu īpašības, homeopātiskā farmakopeja aizliedz to izmantot pārāk maz atšķaidītu. Tā iespējams izvairīties no zāļu blaknēm. Tieši zāļu lietošanas dēļ radušos toksīnu izvadīšanas reakcijas (izdalījumi no deguna, mīkstāks vēders, izsitumi, temperatūra u.c.) ir veids, kā organismam atbrīvoties no toksīniem. Ar šīm reakcijām nav jācīnās. Ja reizēm organisms reaģē ļoti vētraini, zāļu lietošana uz brīdi tiek apturēta un turpināta tad, kad sākotnējā reakcija pierimst.

Vai ir stāvokļi, kad homeopātiskā ārstēšana nav piemērota?

Domāju, ka nav stāvokļu, kad nevar lietot homeopātiskas zāles. Tikai būs reizes, kad homeopātiskā ārstēšana būs pamatārstēšana, bet citkārt tā tiks izmantota kopā ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, operāciju, ķīmijterapiju u.c. Ārstēšanai nav nekādu ierobežojumu vecuma ziņā. Lielāko daļu zāļu var izmantot grūtnieces un mātes, kas zīda bērnu.

Paldies par sarunu!

Izsmeļošus rakstā minēto zāļu aprakstus atradīsiet vietnē www.heel.lv

Vairāk informācijas par homeopātiju atradīsiet vietnē www.heel.lv