Krāsaini augļi un dārzeņi ir antioksidantu avots. Antioksidanti vajadzīgi, lai atjaunotu un uzturētu labā stāvoklī smadzeņu šūnas. Zaļie lociņi, gurķi, tomāti, burkāni, salāti un viss, kas ir košs un krāsains, lieti noder smadzeņu darbības uzlabošanai.
Ogas uzlabo smadzeņu kognitīvās funkcijas. Zemenes, avenes, plūmes vasarā; kivi, apelsīni un citroni ziemā būs nepieciešamo uzturvielu avots.
Pilngraudu produkti satur šķiedrvielas un glikozi. Smadzeņu šūnu energoapgādi par 100% veic glikoze. Smadzenes nevar uzkrāt glikozi, tādēļ tās ir pilnīgi atkarīgas no glikozes, kas cirkulē asinīs. Īpaši vērtīgas ir griķu un auzu pārslu putras. Auzu pārslu putrā ir E vitamīni, cinks.
Zemesrieksti - E vitamīna avots, kas aizsargā smadzenēs esošo nervu membrānu jeb apvalku. Šim nolūkam derēs arī jebkuru citi rieksti.
Pākšaugi, pupas, zirņi, kas satur proteīnus un ogļhidrātus, arī nepieciešami smadzeņu darbības nodrošināšanai. Vismaz reizi nedēļā pagatavojot pupiņu vai zirņu zupu, šīs vielas tiks uzņemtas pietiekamos daudzumos.
Piens - proteīna un B grupas vitamīnu avots uzlabo imunitāti. Īpaši nepieciešams mazākiem mazuļiem. Ja negaršo piena produkti, izvēlieties biezpienu vai biezpiena plācenīšus, kuros vajadzīgās minerālvielas saglabājas arī pēc termiskās apstrādes.
Olas un jo īpaši olu dzeltenumi satur vielu, ko sauc par holīnu. Holīns ir viela, kas ir spējīga aizsargāt mūsu smadzenes no dzimšanas brīža, līdz pat nāves stundai. Ja topošā māmiņa grūtniecības laikā lieto uzturā daudz holīnu saturošu produktu, dzimušais bērniņš būs ar augsti attīstītām intelektuālajām spējām – tā secinājuši vairāki pasaules slaveni zinātnieki. Holīns uzlabo atmiņu.
Treknās zivis (lasis, skumbrija) satur omega 3 taukskābes, kas arī ietekmē kognitīvās smadzeņu funkcijas. Ja neizdodas ēst zivis divas reizes nedēļā, derēs arī zivju eļļa un D vitamīns.
Liellopu gaļa bagātīgi satur dzelzi un cinku, kas arī ietekmē kognitīvās smadzeņu spējas. Liellopa gaļa smadzeņu darbībai ir daudz noderīgāka nekā vistas gaļa vai cūkgaļa.