Atbild psiholoģe Anna Gorjunova.
Bērni vieglāk pieņem pārcelšanos uz citu istabu vai vecāku gultas atstāšanu tajos vecuma posmos, kad notiek lēcieni attīstītībā. Piemēram, 3 gadu vecumā bērns sāk attālināties no mammas, nākamais periods ir 5-6 gadi, kad ir atkal lēciens psiholoģiskajā attīstībā. Nepiemērots laiks pārlikšanai uz citu guļvietu ir 1 - 1,5 gadi, kad mazulis sāk baidīties pazaudēt mammu, un 1,5 - 2 gadi, jo šajā vecumā bērni sāk badīties no tumsas un mammas klātbūtne ir sevišķi nepieciešama.
Līdz skolas vecumam bērni laiku pa laikam naktīs joprojām var atnākt gulēt uz vecāku gultu.
Ja nakšņošana pie vecākiem turpinās arī tad, kad bērnam ir 7-8 gadi, tas tad var liecināt par psiholoģisku nedrošību un iekšēju trauksmi. Tādā gadījumā problēmas sakne jāmeklē skolā, ģimenē, attiecībās ar draugiem vai kādā citā apstāklī, kas neļauj bērnam justies droši.
Varbūt dienā vecāki velta pārāk maz uzmanības bērnam vajadzībām, vai arī ikdienā pārāk maz laika pavada kopā. Vecāku šķiršanās ir viens no iemesliem, kad arī lielāki bērni pārvācas nakšņot pie mammas. Tētis pazuda, bail, ka pazudīs arī mamma. Dažreiz kāds no pieaugušajiem neapzināti atbalsta kopīgu gulēšanu ar bērnu, kas kalpo kā barjera starp abiem vecākiem un, iespējams, intīmām attiecībām. Tādā gadījumā jārunā par attiecību problēmām pārī.
Neatkarīgi no iemesliem, vienkārši izmest no ierastās guļvietas bērnu nevajadzētu. Tieciet skaidrībā ar patiesajiem iemesliem, tikai tad meklējiet risinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
