<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/78428166@N00/">Tobyotter</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>
Pēdējā laikā sešus gadus vecā meita sākusi apzināti traumēs savas rotaļlieta. Lellēm rauj nost rokas, kājas, izrausta matus, mēģina noraut galvu. Traumējoši notikumi pēdējā laikā nav bijuši. Kā jāreaģē vecākiem?

Atbild psiholoģe Helēna Mitina.

Psihologi uzskata, ka nav tādu situāciju un rīcības modeļu, ko mazs bērns varētu izdomāt pats. Viss, ko attēlo un dara mazuļi, kaut kur ir redzēts vai paša piedzīvots. Ja ģimenē, kurā aug meitene, netiek pielietotas vardarbīgas audzināšanas metodes, tad, iespējams, viņa šādas darbības ir redzējusi kaut kur citur - televīzijā, pagalmā, viesojoties pie radiem vai draugiem.

Ja vecāki kopā ar bērnu noskatās filmu, kurā atainota vardarbība, bet redzēto nekomentē vai uztver neitrāli, tad bērns pieņem, ka šāda uzvedība ir akceptējama. Tieši tāpēc bērnu psihologi iesaka filmas un raidījumus skatīties kopā ar bērniem, lai nepieņemamu uzvedību un agresiju varētu komentēt un norādīt, ka tas, ko dara ekrānā, nav labi un pieņemami.

Arī tas jau ir pietiekami, lai bērna apziņā nostiprinātos, kas ir labi, kas - slikti.

Jāvērš uzmanība tam, ka apgalvojums "pēdējā laikā nekādi traumējoši notikumi nav bijuši" nenozīmē, ka šādi notikumi nav piedzīvoti vispār. Iespējams, ka pagājis ir kāds laiks un zemapziņā noliktās emocijas tikai tagad sak izpausties. Tādā gadījumā jākonsultējas ar speciālistu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!