Ierašanās nav gluži tāda, kā meitene ir iztēlojusies, taču visvairāk viņu pārsteidz ikdienas dzīve. Ienaidnieku atmaskošana, darbs triecientempā, Mao slavināšana un dažādpakāpju riebeklības, kuras cilvēki cits citam nodara idejas vārdā – visas nosauktās lietas jau tāpat nav pievilcīgas, bet vēl nepievilcīgākas tās kļūst, kad ar tām nākas saskarties reālajā dzīvē.
Un ātri vien iepriekšminētais ir daļa no Džojas dzīves izsapņotajā senču zemē Ķīnā. Pat tēvs, varas virsotnēm tuvs mākslinieks, nevar būt drošs par savu statusu un labklājību, jo jaunā valsts ir raksturojama tieši ar nebeidzamām pārmaiņām, gadiem ilgstošu absurda un pārcentīgas muļķības festivālu, kurā – kā sendienās – vadonim tiek upurēti cilvēki.
Tas, protams, vairs nenotiek tempļos, bet gan “biedru tiesās”, dīvainos veidojumos, kuru vara ir tikpat neaptverami bezgalīga, cik bezgalīgas ir gan tiesātāju, gan tiesājamo bailes un vēlme izdabāt varai.
Mēģinot izdzīvot šajā skarbajā un neizprotamajā vidē, brīvdomīgā Džoja sastop Tao – talantīgu puisi no neliela ciemata, kurp kopā ar tēvu devusies palīdzēt “celt jauno valsti”. Izrādās, arī mīlestība Ķīnas Tautas Republikā mēdz būt ideoloģiski pareiza un ideoloģiski nepareiza...
Daudziem nav nekādu iespēju izrauties no šī murga, taču Džojai ir niecīga cerība: viņas mamma Pērla ir devusies uz Ķīnu, lai izglābtu savu apjukušo bērnu un pārvestu mājās, uz Sanfrancisko. Tomēr iekļūt Mao vadītajā Ķīnā ir daudz vieglāk nekā no tās izkļūt...
Lisas Sī (Lisa See) romāni stāsta par sieviešu dzīvi Ķīnā. Vienkārši, skarbi, literāri skaisti un saviļņojoši viņa spēj lasītāja acu priekšā uzburt gan senāko laiku Ķīnu, kurā vēl dzīvas pēdu nosiešanas tradīcijas (romānā “Sniega Roze un slepenais vēdeklis”), gan Šanhajas kosmopolītiski brīvo lielpilsētas garu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados (romānā “Šanhajas meitenes”), gan pārsteidzoši absurdo Mao laika Ķīnu pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados.
Visās Lisas Sī grāmatās vienojošais faktors ir ciešās saiknes, kas veidojas starp sievietēm, ļaujot izdzīvot un pat svinēt dzīvi visneiedomājamākajos apstākļos.
No angļu valodas tulkojusi Maija Opse.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
