Abi pētnieki skrupulozi izpētījuši 500 Nobela prēmijas laureātu biogrāfijas un 200 pasaulslavenus atklājumu un inovāciju vēsturi, kas izgudrotas un ieviestas 20. gadsimtā.
93% šo atklājumu un Nobela prēmijas laureātu sasniegumu reģistrēti tad, kad izgudrotājiem bijis ne mazāk kā 26 gadi, bet pats produktīvākais vecumu posms no 30 līdz 40 gadiem.
Turklāt katrā nozarē ir sava zvaigžņu stunda. Piemēram, fizikā izcilākie atklājumi veikti 36 gadu vecumā, ķīmijā - 39 gadu vecumā, bet fiziologi visproduktīvāk strādā 41 gada vecumā.
Pēdējā gadu simtenī par "visgudrāko" periodu uzskata cilvēka 39 gadu vecumu, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā tika uzskatīts agrāk. Iemesls šai vecuma nobīdei ir nepieciešamība apgūt arvien vairāk zināšanas, lai tiktu līdzi zinātnes progresam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
