To atklājuši Francijas pētnieki, veicot smadzeņu analīzi 41 cilvēkam gan miega, gan nomoda laikā. No dalībniekiem 21 cilvēks savus sapņus atcerējās regulāri (piecas dienas nedēļā), savukārt pārējie 20 – tikai divas dienas nedēļā.
Rezultātā secināts, ka cilvēkiem, kuri sapņus atceras bieži, ir lielāka aktivitāte smadzeņu daļās, kas kalpo informācijas apstrādei. Pētījuma dati publicēti izdevumā "Neuropsychopharmacology", un tos apstiprinājis Francijas Nacionālais Veselības un medicīnisko pētījumu institūts.
Līdzīgi pētījumi veikti arī agrāk, atklājot, ka cilvēki, kuri sapņus atceras bieži, asāk reaģē uz dažādiem kairinātājiem nakts laikā, biežāk pamostoties. Savukārt tieši pamošanās, pēc speciālistu domām, ir iemesls, kāpēc sapņi paliek atmiņā – smadzenes informāciju spēj atcerēties tikai nomodā.
Tāpat cilvēkiem, kuri bieži atceras sapņus, to vienas nakts laikā ir krietni vairāk nekā cilvēkiem, kuri sapņus aizmirst.