Psihoterapeite: Kopdzīve nereģistrētās attiecībās – bailes zaudēt partneri  (16)

Ja pirms pārdesmit gadiem laulība bija "svēta lieta" un precējās gandrīz visi, tad šobrīd liela daļa pāru atzīst par pieņemamu dzīvi nereģistrētās attiecībās. Demokrātiskās idejas 90-to gadu sākumā mainīja ne tikai sabiedrības vērtību sistēmu, bet atcēla pastāvošos priekšstatus par ģimeni.

Arvien biežāk tika uzdoti jautājumi – kāpēc jāprecas, ja mīlestība var beigties? Varbūt nereģistrētās attiecībās jūtas ir ilgstošākas? Lai arī ģimenei kā institūcijai bija nepieciešamas pārmaiņas, līdz ar dzīvi nereģistrētās attiecībās, radās arvien jauni jautājumi neskaidrības un problēmsituācijas," komentē ģimenes psihoterapeite Ilona Buša.

Līdzās pavisam pragmatiskiem un ekonomiskiem iemesliem, lēmumu par labu kopdzīvei nereģistrētās attiecībās liek pieņemt arī bailes no saistībām un brīvības zaudēšanas, jūtu nenoturība vai cerība atrast kādu "vēl piemērotāku". 

"Izvēloties vienu – tiek zaudēts otrs. Izvēloties laulību - zaudēta brīvība, bet iegūta atbildība. Tomēr nereģistrētas attiecības ļauj saglabāt apziņu, ka, lai arī pastāv kopdzīve, ģimene un bērni, joprojām cilvēkam ir brīva izvēle jebkurā mirklī no tā atteikties," skaidro Ilona Buša.

Turpretim "laulības ostā" visbiežāk iestūrē un savas attiecības oficiāli reģistrē pāri, kas pirms tam iepazinuši viens otru, pārliecinājušies par kopīgu skatījumu uz dzīvi, vērtībām, nākotnes plāniem. "Laulību reģistrācijai nav tikai juridiska nozīme. Tai ir arī būtiska sociālā vērtība – partneri paziņo sabiedrībai – tu esi mana sieva, es – tavs vīrs. Tā apliecinot gatavību uzņemties atbildību, saistības," skaidro I. Buša. 

Visbiežāk tieši vīrieši ir tie, kuri nevēlas reģistrēt attiecības. Savukārt sievietes piekrīt šiem spēles noteikumiem. Bailes no neizdošanās ir raksturīgas gan sievietēm, gan vīriešiem, tādēļ nereti pāris izvēles palikt tajā attiecību posmā, kur jūtas gana stabili, un reizēm tās ir tieši nereģistrētas attiecības.

Tomēr līdz ar mazuļa piedzimšanu, attiecību sakārtošanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība. "Bērnam noteikti būs jautājumi, kāpēc tētim ir cits uzvārds kā mammai? Tāpat bērni var būt liecinieki nesaskaņām, kas valda partneru vidū, tā radot neizpratni un liekot justies vainīgiem, atbildīgiem. Reģistrētās attiecībās daudz grūtāk ir izdarīt ātrus, nepārdomātus lēmumus, kas ir jo īpaši būtiski bērnu emocionālai drošībai," tā Ilona Buša.

Lai palīdzētu rast risinājumu tiem, kuri ir saskārušies ar problēmsituācijām, šogad Notāru dienās 5 un 6. martā notāri visā Latvijā sniegs bezmaksas konsultācijas un skaidros, kā parūpēties par savu tiesisko drošību gan nereģistrētās, gan reģistrētās attiecībās.