Foto: PantherMedia/Scanpix
Zināms, ka prāta asumu un atmiņu iespējams trenēt. Eksperti iesaka regulāri lasīt grāmatas, kā arī risināt intelektuālus uzdevumus. Tomēr ne vienmēr mūsu prāta spējas ir atkarīgas vien no pašiem. Šai sakarā ārvalstu mediji apkopojuši piecus neparastus veidus, kā atmiņu spēj ietekmēt dažādi ārēji faktori.

Un kāds šodien ārā laiks?


Foto: Reuters/Scanpix
Kā izrādās, slikti laika apstākļi ietekmē ne tikai mūsu noskaņojumu, bet arī spēju atcerēties jaunu informāciju. Pētnieki atklājuši, ka atmiņa krietni labāk strādā tad, kad ārā ir saulains un silts laiks, savukārt apmācies un karsts laiks pasliktina spēju atcerēties gan tikko dzirdētu informāciju, gan it kā atmiņā esošus faktus.

Visgrūtāk atceramies skaitļus


Foto: stock.xchng
Pētnieki uzskata, ka vairumam cilvēku lielākās problēmas sagādā skaitļu atcerēšanās, jo tie, pretēji vārdiem, nesatur noteiktu kontekstu, kas atvieglotu atcerēšanās procesu.

Tiesa ciparu atmiņu iespējams trenēt, regulāri cenšoties iegaumēt dažādas skaitļu virknes, apgalvo eksperti. Iespējams, vari sākt ar draugu telefonu numuru iegaumēšanu!Tāpat skaitļu atminēšanos atvieglo arī smadzeņu darbība - tās ciparus sakārto konkrētās virknēs. Ja virknes tiek atsauktas atmiņā bieži, smadzenes tās sāk uztvert par vārdiem, atceroties ātrāk un vieglāk.

Atmiņas "pārblīvēšana" mazina spēju pretoties acumirklīgiem impulsiem


Foto: PantherMedia/Scanpix
Kā izrādās, smadzeņu un atmiņas noslogošana ar liela apjoma informācijas paturēšanu prātā negatīvi ietekmē cilvēka spēju pretoties acumirkļa iegribām. Tas notiek tādēļ, ka atmiņas un kontroles procesi smadzenēs ir savstarpēji saistīti un, jo intensīvāk strādā atmiņa, jo mazāk „spēka"  paliek kontroles procesiem, teic pētnieki.

Mūsu atmiņai tīk melot


Foto: Shutterstock
Kā izrādās, smadzenes spēj paturēt atmiņā tikai spilgtākās informācijas detaļas, mazāk nozīmīgām niansēm nepievēršot uzmanību.

Zinātnieki uzskata, ka tādējādi smadzenes sevi nosacīti pasargā no informācijas pārblīvēšanās, reizē ļaujot paturēt prātā svarīgāko.

Tieši tāpēc nereti arī atceramies muļķīgus faktus, kas, šķiet, ir bezjēdzīgi, tomēr gana interesanti, lai smadzenes tos uzskatītu par aktuālākiem nekā pārējo uztvertās informācijas daļu.

Smadzenes pašas producē atmiņas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Pētnieki atklājuši, ka pagaidām vēl nezināmu iemeslu dēļ smadzenes rada pašas savas atmiņas, kas pilnībā neatbilst realitātei un patiesajiem agrāk pieredzētajiem notikumiem.

Daļa zinātnieku šo fenomenu skaidro ar cilvēkam piemītošo iztēli, kas spēj mainīt atmiņas, pielāgojot tās vēlamajam notikumu scenārijam.

Tieši šī tendence nereti arī vainojama pie cilvēku nespējas atcerēties traumējošu notikumu detaļas un reālās situācijas - tādējādi mūsu psihe pasargā pati sevi, teic zinātnieki.

Sarakstu karuselis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit