Džudo cīņas priekštecis ir japāņu tuvcīņas māksla džiudžitsu, tikai bez bīstamajiem cīņas paņēmieniem. Džudo ietver cilvēka garīgo un fizisko īpašību attīstību, dažādu uzbrukuma un aizsardzības paņēmienu apmācību, audzināšanas procesu, kura mērķis ir pilnveidot cilvēku kā personību.
Džudo kā cīņas māksla un sporta veids apvieno gan gribasspēku, gan tehnikas pārsvaru pār spēku. Nav svarīgi, kāds ir cīnītājs – kalsns, muskuļains vai gara auguma. Visu izšķir prasme un treniņš. Mūsdienu džudo, balstoties uz augstiem morāliem principiem, ir otrais daudzskaitlīgākais sporta veids pasaulē. Pirmajā vietā – futbols.
Viens no džudo pamatprincipiem ir pieklājība. Piemēram, ienākot zālē vai izejot no tās un sākot vai beidzot cīņu, džudists paklanās. Tas simbolizē cieņu pret pretinieku, kā arī pašdisciplinētību.
Jau gandrīz desmit gadus Rīgā darbojas. V. Zeļonija džudo skola, kurā pirmos soļus sporta pasaulē var spert bērni jau no trīs gadu vecuma.
Jaunāko grupu treneris Papuna Hupenija stāsta, ka pašiem mazākajiem nemāca cīņas paņēmienus, bet gan nodarbojas ar vispārēju fizisko sagatavošanu, māca pierast pie kontakta ar otru, jo džudo ir pilnkontakta cīņa.
Pārsvarā apmācība notiek kā rotaļa, kurā ir arī vienkāršāki cīņas paņēmieni, piemēram, bumbas atņemšana otram, improvizēta grūstīšanās un stumdīšanās, izmantojot savu svaru un kustību koordināciju. Ar laiku bērni iemācās gan pareizi krist, gan koordinēt kustības, kļūst lokani un izturīgi. Džudo japāņu valodā nozīmē "lokanais zars".
Mazliet vecākiem bērniem sāk mācīt džudo etiķeti un cīnītāja kodeksu. Nevar būt labs džudists, kas nav godīgs, pieklājīgs, izpalīdzīgs, pacietīgs. Jau no mazotnes iemāca cienīt sevi un citus. Turklāt tie nav tukši vārdi, jo džudo, tāpat kā citas Austrumu cīņas, nes arī lielu filozofisku jēgu.
Džudo kā cīņu sāk mācīt apmēram no sešu gadu vecuma, tad iespējams gan pretendēt uz jostu (pavisam tādas ir 8), gan piedalīties sacensībās. Jāzina arī šīs Austrumu cīņas termini japāņu valodā. Arī pusaudžiem un pieaugušajiem nav ierobežojumu, sākt var jebkurā vecumā.
Rīgā ir vairāki klubi un studijas, kurās var apgūt džudo. Svarīgi ir noskaidrot, vai klubs ir reģistrēts Latvijas Džudo federācijā, bet treneriem jābūt diplomētiem, regulāri jāpilnveidojas. Pirms nodarbību apmeklēšanas vēlams konsultēties ar ārstu, kas apstiprina, ka bērns drīkst nodarboties ar šādu cīņas veidu.
Savu pieredzi par džudo nodarbībām meitenēm lasiet portāla "Cālis" forumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
