Godinot sievietes un pieminot viņu gūtos panākumus un savstarpējās solidaritātes spēku, piedāvājam informatīvu ieskatu Starptautiskās sieviešu dienas un feminisma vēsturiskajā attīstībā, kā arī spilgtāko personību un būtiskāko notikumu apkopojumu.
Sieviešu dienas pirmsākumi - no Franču revolūcijas līdz mūsdienām
Savukārt 1857. gada 8. martā Ņujorkā fiksēta pirmā organizētā tekstilrūpniecībā strādājošo sieviešu akcija cīņā par labākiem dzīves un darba apstākļiem, augstāku samaksu, zemākiem nodokļiem un īsāku darba dienu, kā arī tiesībām vēlēt.
1866. gadā Amerikā tika apstiprināta rezolūcija par sievietes tiesībām uz profesiju, tā laužot ierasto stereotipu par sievietes piederību vien mājas pavardam.
Eiropā pamatakmens sieviešu tiesībām tika likts 1889. gadā, kad vācu sociāliste Klāra Cetkina Parīzē teica runu, aizstāvot sieviešu darba tiesības, kā arī tiesības uz aizsardzību un palīdzību mātēm un bērniem un tiesības piedalīties valstiski nozīmīgos notikumos.
1907. gadā, iedvesmojot sievietes visā valstī, tika organizēta sieviešu solidaritātes diena, pieprasot vēlēšanu tiesības, kā arī slavējot sievietes un viņu sasniegumus. Tāpat tika godināti līdz šim veiktie mēģinājumi uzlabot sieviešu dzīves kvalitāti.
Savukārt 1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē, turpinot aizsākto sieviešu tiesību aizsardzības uzlabošanu, Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu ik gadu.
Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā šādas dienas svinamo datumu. Jau nākamajā 1911. gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie pārstāvji Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijā un Šveicē.
Vācijā svinēja 12. martā, savukārt Austroungārijas zemēs, Šveicē un Nīderlandē - 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā - 2. martā, bet 1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.
Valda uzskats, ka datuma maiņas iemesls bijis 1912. gadā Ņujorkā notikušais mītiskais "Maizes un rožu" streiks, kurā sievietes, turpinot protestēt pret neapmierinošajiem sadzīves un darba apstākļiem, devās Ņujorkas ielās, saucot: "Mums vajag maizi un arī rozes!".
Daļa protestētāju policijas iesaistīšanās dēļ streika laikā gāja bojā, kā arī tika ievainotas, kļūstot par sava laika sieviešu tiesību cīnītāju simboliem. Vēsturnieki gan līdz šim nav vienojušies par streika patieso datumu un faktu, vai tas patiešām ir noticis realitātē.
Savukārt 1917. gada 8. martā Sanktpēterburgā notikušais sieviešu streiks aizsāka Februāra revolūciju un vēlāk - Oktobra revolūciju.
Laika posmā līdz 1965. gadam Starptautiskā sieviešu diena pamazām nostiprinājās svinamo dienu sarakstā lielā daļā pasaules valstu.
1966. gada 8. maija ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu, savukārt 1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu.
1977. gadā ANO Ģenerālā Asambleja ieteica dalībvalstīm katru gadu, datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām, svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. Martam.
Itālijā šai dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, tādās kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Montenegro, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija un Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Ķīnā Sieviešu diena atzīta par oficiālu brīvdienu.
Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu.
Mūsdienās Sieviešu dienā visā pasaulē tiek aplūkoti arī jautājumi, kas skar vardarbības mazināšanu pret sievietēm, pilnveidojot mērķi uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Atminoties grūtības, ko prasīja dzimumu līdztiesības panākšana, nemitīgi notiek centieni veicināt mieru un attīstību, sniedzot palīdzību grūtībās nonākušām sievietēm un bērniem.
Mīti un leģendas par „Maizes un rožu” streiku Ņujorkā 1912. gadā
Dzejolis tulkots vairākās valodās, un to par muzikālu skaņdarbu pārvērtuši neskaitāmi komponisti.
Ar poēmu saistīts arī mītiskais tekstilrūpniecībā strādājošo sieviešu streiks laika posmā no 1912. gada janvāra līdz martam, kas ne tikai aktualizēja smagos sadzīves un darba apstākļus, kam bija pakļautas sievietes, bet arī akcentēja valstī pastāvošās ekonomiskās grūtības un vajadzību pēc pārmaiņām, īpašu imigrantu nodarbinātības sfērā.
Tiesa, vēsturnieki lēš, ka tā dēvētais "Maizes un rožu" streiks, kurā protestējušas sievietes, iespējams, laika gaitā ir ieguvis nepatiesu vēsturisku nozīmi, tam tiekot papildinātam ar dažādiem dramatiskiem faktiem.
Piemēram, plašu ažiotāžu streika laikā izsaukusi imigrantes Annas Lopiko (īstais vārds un dzimšanas dati nav zināmi) nošaušana. Tā laika liecības informē, ka Anna bijusi viena no streika dalībniecēm, kuru skārusi pūlī raidīta policista lode, lai ar šāvieniem sievietes izklīdinātu. Tādējādi Anna kļuvusi par sava laika sieviešu tiesību cīnītāju simbolu.
Par to, cik patiesa ir notikuma versija un vai tā nav vēsturiski sagrozīta, panākot vajadzīgo dramatisma efektu pastāvošās varas labā, pārbaudītu faktu gan trūkst, notikumam iegūstot leģendas raksturu.
Līgums ar Sātanu un aresti par kontracepcijas izplatīšanu – pārmaiņas pasaulē
- 1770. gadā Lielbritānijas parlamentā tika izskatīts lēmums par tiesībām sodīt burvestībās un raganībā sievietes, kuras lieto grimu, tā sagrozot prātu vīriešiem.
- Kosmētikas, smaržu un parūku valkāšana, kā arī citāda sava izskata maiņa bija iemesls sievietēm tikt apsūdzētām par sadarbību ar Sātanu, tā rosinot kaisli un sabiedrības krišanu grēkā.
- Grāmatas "Exercise for ladies" autors Donalds Volkers 1837. gadā savās publikācijās brīdina sievietes atturēties no jāšanas ar zirgu, jo šis sporta veids deformē sievietes "apakšējās ķermeņa daļas". Jāpiebilst, ka dažādi aizliegumi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm saglabājās visu Viktorijas laikmetu un vēl nedaudz pēc tā.
- Pirmā valsts, kurā sievietes ieguva vēlēšanu tiesības, ir Jaunzēlande, pastāvošajai varai 1893. gadā oficiāli apstiprinot likuma grozījumus.
- 19. gadsimtā rūpnīcās un fabrikās lielākoties strādāja jaunas un neprecētas sievietes, tā sniedzot vienu no ievērojamākajiem ekonomiskajiem pienesumiem valstij. Vīrieši un laulātas sievietes rūpējās par mājsaimniecību, uzturoties mājās.
- 1916. gada 26. novembrī tika arestēta kontracepcijas metožu speciāliste un popularizētāja Mārgareta Sangera. Sievietes piekrišana dzimstības kontrolēšanai un "potenciālai mazuļa noslepkavošanai" tika uzskatīta par noziegumu. Jāpiebilst, ka kontracepcijas lietošana atsevišķās īpaši konservatīvās vai specifiski reliģiskās kopienās arī mūsdienās tiek uzskatīta par grēku.
- Blūza rašanās pirmsākumos no 1910. līdz 1925. gadam vairums tā izpildītāju bija sievietes, neraugoties uz šim mūzikas stilam raksturīgo raupjumu, kas piedēvēts vīrieša balss tembram. Tāpat arī atklājies, ka blūza formas un melodiju toņkārtas pamatlicējas izrādījušās tieši sievietes.
- Mūsdienās 71 procents sieviešu, kurām ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, strādā. 1975. gadā šādu dzīves modeli pārstāvēja tikai 47 procenti sieviešu. Tāpat ir ievērojami mainījies sieviešu pārstāvēto profesiju spektrs - no mājsaimniecības pienākumiem pietuvinātiem darbiem līdz vadošu amatu un uzņēmumu īpašnieču statusam.
- Divi visu laiku augstākie IQ līmeņi konstatēti sievietēm. Tie, protams, nav intelekta un inteliģences līmeņa vienīgie rādītāji, tomēr apstiprina faktu, ka sievietes mūsdienās daudzās jomās ievērojami pārspēj vīriešus, tā apstiprinot pasaulē notikušās pārmaiņas.
Sievietes, kuru vārdi un sasniegumi kļuvuši leģendāri un pārsteiguši pasauli
- Poļu izcelsmes Francijas zinātniece Marija Kirī, dzimusi 1867. gada 7. novembrī, mirusi 1934. gada 4. jūlijā, ir vienīgā sieviete, kura divreiz saņēmusi Nobela prēmiju. 1903. gadā par radioaktivitātes pētīšanu, bet 1911. gadā - par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu.
- Karaliene Viktorija ir vienīgā valdniece, kura vadīja vienu no lielākajām impērijām pasaules vēsturē, vienlaicīgi kontrolējot norises visos kontinentos un tā kļūstot par iedvesmu teicienam, ka "Britu impērija ir vienīgā vieta uz zemes, kur nekad nenoriet saule".
- Žurnāliste Nellija Blaja ir pirmais cilvēks, kam izdevies 72 dienās apceļot zemeslodi vēl pirms lidmašīnas izgudrošanas. Tāpat Blaja slavena ar žurnālistes simulētajām garīgajām saslimšanām, tā iekļūstot psihiatriskajās slimnīcās un fiksējot reālos apstākļus, kādos dzīvo pacienti.
- Pirmā sieviete, kura tika ievēlēta vadošā amatā valsts pārvaldē, mūsdienās ir Širimavo Bandaranaike no Šrilankas. Viņa tika ievēlēta par premjeri 1960. gadā un vēl reizi pārvēlēta pēc desmit gadiem. Bandaranaikes ietekme sieviešu tiesību jomā joprojām ir vērā ņemama, bijušai premjerei līdz pat savai nāvei 2000. gadā aktīvi cīnoties par dzīves apstākļu uzlabošanu sievietēm mazattīstītajās valstīs.
- Pirmā persona, kura ielēca Niagāras ūdenskritumā koka mucā un izdzīvoja, bija sieviete. Skolotāja Annija Edsone Teilore 1901. gadā no ūdenskrituma izkļuva sveika un vesela, vien ar nelielu ievainojumu galvā, tomēr nosolījās vairs nekad neatkārtot šādu triku.
- Leģendārā tehnoloģiju uzņēmuma "Macintosch" produktu dizaina autore ir Sūzena Karē, kura pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izstrādājusi vairāku "Apple" produktu ikonu formu, tām tiekot izmantotām arī mūsdienās.
Cīņa turpinās – kāds ir vardarbības un nelabvēlīgu dzīves apstākļu īpatsvars šodien?
- Aptuveni 113 līdz 200 miljoni sieviešu visā pasaulē tiek uzskatītas par demogrāfiski nevēlamām, tādējādi nesaņemot pietiekamas rūpes, medicīnisko palīdzību un pārtiku, priekšroku sniedzot brāļiem, dēliem un tēviem.
- Visā pasaulē gadā pret savu gribu nodarboties ar prostitūciju tiek piespiestas 700 000 līdz 4000 000 sieviešu. Seksa verdzības sniegtā peļņa cilvēku tirdzniecībā nodarbinātajiem sasniedz septiņus līdz 12 miljardus ASV dolāru gadā.
- Sievietes vecumā no 15 līdz 40 gadiem visā pasaulē no vīrieša izraisītas vardarbības mirst biežāk nekā no vēža, malārijas, satiksmes negadījumiem un kara, kopā ņemtiem.
- Katra trešā sieviete savas dzīves laikā ir sista, piespiesta nodarboties ar seksu vai kā citādi aizskarta. Visbiežāk pāri darītājs ir ģimenes loceklis vai kāds no draugu un paziņu loka.
- Vairāk nekā divi miljoni meiteņu ik gadu tiek sakropļotas, apgraizot viņu ģenitālijas reliģijas dēļ. Klitora nogriešanu piedzīvo viena meitene katras 15 sekundes.
- Pasaulē joprojām valda augsta saslimstība ar HIV tieši sieviešu vidū. Pētījumi liecina, ka riska faktors ir vardarbība ģimenē, kas risku ar šo slimību inficēties palielina trīs reizes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
