Jā, bija mūsu draugu un pat tuvāko radinieku vidū cilvēki, kas šādu kombināciju grūtniece + divi suņi - vai zīdainis + suņi, uzskatīja par šausmām. Šķiet, ka absurdi smieklīgākais bija manas mammas teiciens, glaudi, glaudi tos suņus – būs spalvains bērns… Ja man tagad jāatceras kaut viena neērtība, ko man abi dzīvnieki būtu sagādājuši meitas gaidīšanas laikā – tad nespēju. Atceros tikai to, ka vīrs ļoti bieži vakaros ilgi strādāja , kā arī brīvdienu naktīs darba dēļ nebija mājās, tad man bija divi lieli draugi, ar kuriem jutos droši un silti. Viņi mēdza uzlikt purniņus man uz vēdera, brīnījās, kas tur iekšā kustas. Viņi mani sildīja, kad dzīvoklī vēl nebija pieslēgta apkure. Viņi uztvēra katru asaru, kad grūtniecei acis bija slapjā vietā.
Piedzima meita. Sunīte Džeina bija drusku apvainojusies un pāris nedēļas izturējās rezervēti, bet Diks bija galvenais ziņotājs, kad bērns šūpulī sakustējās vai ratos ieraudājās. Es ļāvu abiem suņiem kārtīgi apostīt un sabučot jauno, mazo saimniecīti. Meita sāka rāpot un abi suņi bija galvenās aukles. Rāpojot garām bļodām, sanāca nogaršot pa dzīvnieku pārtikas cepumam – nu un ! Spalvas? – bija arī tās, bet tagad varu sacīt, ka manai meitai nav nekādu alerģiju, kas rodas no pārāk sterilās vides, kurā parasti cenšas audzināt zīdaiņus. Arī staigāt meita iemācījās, turoties pie abiem lielajiem sargiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!