"Zēnam ir 7 gadi. Gudrs, bet ļoti nervozs bērns. Vienmēr grib būt pirmais un būt perfekts. Piemēram, sporta nodarbībās, spēlējot stafetes, uzvar meitenes. Zēnam uznāk dusmu lēkme. Viņš lēkā, mētājas ar rokām, kliedz: "Stulbās meitenes", līst asaras, no kliegšanas pat aizraujas elpa. Cita situācija bērnudārzā - gatavojoties pusdienām, kārto rotaļlietas. Meitenes savu leļļu stūri sakārto ātrāk un iet mazgāt rokas un sēžas pie galda. Zēns atkal kliedz: "Es neieredzu meitenes!".
Arī darbiņus darot, zēns pārdzīvo, ja darbu nav pabeidzis pirmais. Ja audzinātāja parāda, ka uzrakstītajā vārdā ir kļūda, atkal seko iepriekš aprakstītais emociju izpausmes scenārijs. Ja viņam kaut kas tajā brīdī ir rokā, tiek mests vai sists citam bērnam. Vai tā ir septiņgadnieka krīze?"
Atbilde ģimenes atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa.
Ir diezgan dabiski, ka bērni pirmsskolas vecumā un reizēm arī vēl uzsākot skolas gaitas visur grib būt pirmie un nemāk zaudēt. Jautājums ir, cik bieži tas tā notiek un kādas ir emocionālās reakcijas. 5 gados spēlējot kādu galda spēli ir normāli, ja bērns sadusmojas un dusmās izjauc spēli vai dusmās aizskrien prom un raud, saka, ka vairāk neko nespēlēs utml.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
