Foto: PantherMedia/Scanpix
Dzīvojot sliktās, pat vardarbīgās un emocionāli aukstās attiecībās, pieaugušie bieži vien kā galveno iemeslu, kāpēc nepieņem lēmumu šķirties, min "bērnu dēļ, jo bērniem vajag pilnu ģimeni". Vai tas nav veids, kā saviem svarīgākajiem cilvēciņiem izdarām lāča pakalpojumu?

Attiecību un laulības konsultante Nensija Pina nosauc trīs iemeslus, kāpēc tieši bērnu dēļ būtu jāšķiras, ja ģimenes attiecības ir sliktas un uzlabojumi nav iespējami.

Jūsu ģimenes attiecību modelis būs piemērs jūsu bērnu ģimenes attiecību modelim

Vecāki rāda, kādai ir jābūt mīlestībai. Ja tā ir mokoša, pilna konfliktiem un destruktīva, tad bērns iemācās, ka tieši tādām jābūt ir attiecībām. Pieaugot viņam būs ļoti grūti saprast, kāpēc attiecībās viņš nejūtas labi, bet citādākas neprot izveidot. Veselīgas partnerattiecības bērniem, kas nāk no disfunkcionālām ģimenēm, izveidot ir ļoti grūti, jo, jau iepazīstoties, šie bērni izvēlēsies tādas otrās pusītes, kas nodrošinās viņiem līdzīgas, atpazīstamas sajūtas, kādas viņi ir pieredzējuši savā bērnības ģimenē.

Nelaimīgas vecāku attiecības bez sirsnības un labām emocijām ir ļoti "toksiskas" – tieši tā tās raksturo Pina. Bērni vēl ir pārāk mazi, lai objektīvi izvērtētu, kas ir labi, bet nav. Viņi iemācās to, ko redz ikdienā, un pieņemt nelaimīgas attiecības par normu un standartu.

Ja vecāki mēģina melot, rādot, ka viņiem viss ir labi, tad bērni zaudē ticību savām sajūtām un instinktiem  – vecāki runā pavisam ko citu, nekā bērni jūt un redz. Uz ko lai paļaujas?

Ja vecāku starpā ir bijusi liela spriedze, bērns vispār var baidīties veidot noturīgas attiecības. Par piemērotāku un emocionāli drošāku variantu viņi izvēlas īslaicīgas attiecības, bet tiklīdz jūt, ka iesaistās tajās pārāk dziļi, tā pārtrauc pazīšanos un meklē nākamo partneri. Ja nu izrādās, ka rezultāts ir tāds pats kā mammai un tētim?

Fasāde – skaista, bet mokoša

Lai saglabātu neveiksmīgu laulību, abiem pieaugušajiem nākas ieguldīt ļoti daudz emocionālu un garīgu enerģiju, ko varētu veltīt citām, daudz vērtīgākām lietām. Iespējams, ka abi – vīrietis un sieviete, atliek savu īsto dzīvi, gaidot, kad bērniem paliek 18 un viņi aiziet no mājām. Vecāki cer, ka tad viņu šķiršanās bērniem sāpēs mazāk. Bet vecāku šķiršanās sāpes nav atkarīgas no vecuma. Arī 17 un pat 25 gados bērni var smagi pārdzīvot vecāku ģimenes sabrukšanu. Tātad no emocionālajām ciešanām, šķiroties, nodrošināties nevar, toties izniekot savu dzīvi gan var.

Dusmas par to, ka vecāki ir izšķīrušies un vienlaikus iztērējuši savas dzīves labākos gadus, var pavērsties pret pašiem vecākiem un ietekmēt jau pieaugušo bērnu un vecāku attiecības.

Dzīve bez harmonijas

Dzīvojot laulībā bez mīlestības, ne mamma, ne tētis nespēj veidot emocionāli veselīgas attiecības ar bērniem. Ja vecāki ir emocionāli iztukšoti un viņiem nav kur saņemt pozitīvas emocijas, viņi nespēj dot veselīgas un pozitīvas emocijas arī bērniem. Nesaņemot intīmus, seksuālus pieskārienus no partnera, pieaugušie neapzināti sāk pārnest emocionālo spriedzi un vajadzības uz bērniem. Nē, te noteikti nav runa par seksuāliem pieskārieniem bērniem, bet gan pieskārienu trūkuma kompensēšanu caur bērniem. Arī tā ir pārāk liela atbildība mazākajiem ģimenes locekļiem.

Iespējams, ka šķiršanās dažreiz ir labākais, ko varam dot saviem bērniem, uzsver attiecību eksperte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!