Jaunieši smēķē starpbrīžos – problēma, kas pastāvēs vienmēr?  (6)

Atbilstoši Bērnu tiesību likuma 48.pantam bērns nedrīkst smēķēt un lietot a­­­lkoholiskos dzērienus, un tas, ka šāds pārkāpums var tikt sodīts ar administratīvo protokolu, vairumam tomēr ir zināms. Taču ja smēķē pilngadīgs skolēns un tādējādi rāda citiem piemēru?

Arī Eiropas Savienības mērogā nulle kā oficiāli apstiprināti grozījumi Tabakas direktīvā ar mērķi mazināt smēķējošo īpatsvaru starp jauniešiem. Savukārt Latvijā jau gadu kā Saeimā savu otro lasījumu gaida likumprojekts par grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas paredz, ka cigaretes varēs iegādāties no 21 gadu vecuma. Tomēr – vai visi šie ierobežojumi ko mainīs, ja netiek īstenota pastāvīga profilakses programma?

 Situāciju izglītības iestādēs kontrolē likums "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas paredz aizliegumu smēķēt izglītības iestādēs un ne tuvāk par 10 metriem no ēkas ieejas. Pie iestādes jāizliek informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu.

Jāpiebilst, ka pagaidām daudzi apstākļi, kas atvieglo jauniešiem iespējas nopirkt cigaretes, nav atrisināti – cigaretes nereti pārdod veikalos turpat netālu no izglītības iestādēm, un to cena jauniešiem ir salīdzinoši pieejama. Veselības ministrijas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā Alise Krūmiņa norāda: ar Finanšu ministriju par pakāpenisku cenu paaugstināšanu ir runāts, taču cigarešu cenu paaugstinājumu neatbalsta tirgotāju pārstāvji.

Jaunieši savu izvēli izdara, esot septītajā klasē

Latvijas Atkarības psihologu apvienības valdes locekle un psihoterapeite Aelita Vagale norāda: apmēram 7.klases laikā jaunieši sadalās divās grupās – tajos, kas grib piederēt smēķētāju bariņam, un tajos, kas pieder sportistiem vai tiem, kas mācās.

Smēķēšana agrā vecumā var izpausties, pirmkārt, kā protests pret aizliegumu. Otrkārt, tā var būt vēlme piederēt grupai. Treškārt, tā ir likumu un noteikumu bezspēcība. A.Vagale akcentē: lielākā problēma ir tā, ka pie skolas jau ir izlikti informējoši uzraksti – smēķēt nedrīkst, tomēr, ja jaunieši aizliegumu pārkāpj, nekādas sekas neiestājas. Cits piemērs – ja skolēns nokavē stundu pēc smēķēšanas tuvākajā ieliņā, tad viņu ielaiž klasē un pedagogs nekādas sankcijas neparedz.

Katram skolēnam pielikt klāt uzraugu un kontrolētāju nevar. "Es domāju, ka reāli sodīti tiek ļoti maz un, ja arī tā notiek, tad soda vecākus. Jaunietim nav nekādas grūtības parādīt, ka viņš var šo aizliegumu pārkāpt un izcelties," norāda psihoterapeite. "Tas liecina par likumu bezspēcību. Mēs kā pieaugušie apliecinām, ka radām likumus, kuriem paši nespējam izsekot, lai tos ievērotu. Savā ziņā tā ir pieaugušo diskreditācija."

A.Vagale turpina: ja tiek pieņemts likums, tad ir jābūt arī atbildīgajam, kas uzrauga, kas tad notiek ar smēķētājiem. Ja šie pārkāpumi atkārtojas un pašvaldības policija ir sastādījusi protokolu, tad lieta jāizskata administratīvajai komisijai un jaunietis jānozīmē programmai, kas palīdzētu viņam pārskatīt savus ieradumus. Līdz ar to būtu jābūt arī kādam, kas seko līdzi, lai viņš tiešām tās apmeklē, piemēram, vecāki vai speciālists. Cita situācija – ja policists redz uz ielas smēķējam jaunieti, vai policists pieiet un pajautā, vai jaunietis ir pilngadīgs?

Kā vienu no problēmas cēloņiem psihoterapeite saredz veselības mācības trūkumu skolās. "Šim darbam jānorisinās profilaktiski. Man ļoti žēl, ka šobrīd skolās katrā klasē nav veselības mācības stundas, kur jārunā ne tikai par smēķēšanu, bet arī par veselīgu dzīvesveidu un fiziskām aktivitātēm. Reizi nedēļā jābūt stundai, kurā notiek diskusijas par šīm tēmām, ko vada gan skolotājs, gan šad tad pieaicināts speciālists," uzsver A.Vagale. Viņa secina: skolām var nebūt interese vai laiks veikt profilaktisko darbu, jo audzināšanas stundās ir daudz citu tēmu, par ko runāt. Mēs nevaram pateikt: smēķēt ir slikti un tāpēc nesmēķē. Jaunietis iebilst – bet pētījumi saka, ka nikotīns noņem stresu. Tad vajag kādu, kas spēj pamatoti diskutēt ar šo jaunieti un mainīt viņa attieksmi un uzskatus ar piemēriem, pētījumiem un citu jauniešu viedokli. Piemēram, ka stresu var mazināt arī ar nekaitīgākām metodēm - ar dziļo elpošanu un citiem paņēmieniem.

Visu rakstu lasiet Latvijas Vēstneša portālā "Par likumu un valsti"