Pētījuma pamatā bija tā vadītāju vēlme noskaidrot, kā stress ietekmē vīriešu un sieviešu saskarsmes un pašidentificēšanās spējas.
Tā ietvaros 64 dalībniekiem pēc stresa situācijas piedzīvošanas, piemēram, publiskas uzstāšanās vai nozīmīgas darba intervijas, bija jāaizpilda anketas, atbildot uz jautājumiem, kas fiksē respondenta personību.
Rezultātā tika secināts, ka stress vīriešus padara vairāk vērstus uz sevi un liek zaudēt empātijas spējas, savukārt sievietes kļūst iejūtīgākas un vairāk raizējas par līdzcilvēku sajūtām.
Pētījuma vadītāji iegūtos rezultātus skaidro ar sieviešu un vīriešu rakstura atšķirībām – tā kā daiļā dzimuma pārstāves pēc dabas ir sociālākas un vairāk alkst sapratnes un atbalsta no apkārtējiem, viņas to ir gatavas sniegt pašas, lai pretī saņemtu līdzīgu attieksmi, kas ļaus pārdzīvot saspringto situāciju veiksmīgāk.
Tāpat sieviešu organismā stresa situācijās izstrādājas vairāk oksitocīna, kas liek meklēt visām iesaistītajām pusēm labvēlīgu problēmas risinājumu, kamēr vīriešos kūsā adrenalīns un vēlme rīkoties, nedomājot par sekām.
Jāpiebilst, ka šīs fiziskās atšķirības arī izskaidro, kāpēc sievietes pēc grūtas darba dienas alkst sarunu un tuvības ar sev mīļiem cilvēkiem, izkratot sirdi, savukārt vīrieši krietni labprātāk iegrimst video spēlē vai izlādējas, mētājot bumbu, rezumē pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
