Zinātnieki veikuši eksperimentu - mazus kucēnus sadalīja trīs grupās. Pirmās grupas suņus lielīja, otrās grupas - bāra un strostēja, bet trešās grupas kucēnus gan bāra par nedarbiem, gan lielīja par labu uzvedību. Kāds bija rezultāts? Trešās grupas kucēni izrādījās visvairāk atkarīgi no apkārtējo viedokļa un novērtējuma. Tieši pēc šī principa ir veidota mūsdienu skolu izglītības sistēma.
Bērnus slavē par labām atzīmēm un bar par sliktām sekmēm. Laba uzvedība tiek uzteikta, slikta uzvedība un blēņošanās - sodīta! Bet iniciatīva, oriģinālas idejas, aktivitāte, spēja aizstāvēt un strīdēties par savu viedokli, kas nereti tiek novērtētas kā skolotājam neērtas uzvedības izpausmes, kritizētas un peltas.
Tipisks teicamnieks ļoti agri apgūst prasmi iepatikties skolotājam, izpilda visus norādījumus, apgūst visus mācību priekšmetus, nesaņem sliktas atzīmes, neizlaiž nevienu mājas darbu. Vienlaikus baidās neattaisnot uz viņu liktās cerības, negrib, lai skolotāji un vecāki ir vīlušies, baidās pieļaut kļūdas, tāpēc labāk neriskē un nelec acīs, ja par sevi nav pārliecināts. "Labāk zīle rokās, nekā mednis kokā", vai ne? Ar laiku teicamnieks kļūst par ideālu izpildītāju.
Jāuzsver, ka viduvēju atzīmju pelnītājs nav divnieku karalis! Tā ir būtiska nianse, jo šīs ir divas atšķirīgas skolnieku grupas. Pozitīvais "trijnieku karalis" biežāk ir skolnieks, kurš vienkārši negrib iekalt tos mācību priekšmetus, kas viņu neinteresē. Patiesībā - ļoti veselīga attieksme, jo ne viss ir interesants un tam, kas nav interesanti, nav jātērē dārgais laiks.
Mazie trijnieku karaļi, kuriem ir "pareizā attieksme", parasti ir sekmīgi un pat izcili tajos priekšmetos, kas viņus patiešām interesē. Ja viduvēju sekmju skolnieks spēj turēties pretī skolotājas un vecāku nostājai, ka ir jāmācās labi visos priekšmetos, tad tas norūda ļoti svarīgu īpašību - spēju pastāvēt par savu taisnību un savām interesēm. Viņš izaudzē mugurkaulu! Pieauguši, viņi izvēlas strādāt jomās, kurās peļņa un karjeras rezultāti vistiešākajā veidā saistīti ir pašiniciatīvu un apķērību, turklāt dara to, kas viņus tiešām interesē.
Par ko vispār ir šīs pārdomas? Ne jau par to, ka skolā nevajadzētu mācīties un jāļauj skolniekam slinkot. Laba izglītība nevienam nav kaitējusi. Stāsts vairāk ir par to, kā novērtēt bērnā to, kas viņam dots - kreativitāte, iniciatīva, nestandarta domāšana, un "nezāģēt" par to, kas nav. Dažreiz tā ir pat labāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!