Ķeizargriezienu skaits Latvijā – 21%, PVO iesaka – 15%  (29)

Veselības ministrijas pārstāvis Edijs Šauers, komentējot iecerētās izmaiņas ķeizargrieziena operāciju veikšanā, norāda, ka Latvijā operāciju skaits ir lielāks nekā iesaka Pasaules veselības organizācija (PVO). Lai arī kopumā ķeizargriezienu skaits samazinās – 2013. gadā 21% dzemdību tika atrisināts operatīvi, tomēr PVO ieteiktais cipars nosaka, ka skaitlim nebūtu jābūt lielākam par 15%. Diskusijā, kā risināt šo jautājumu, iesaistījušies ne tikai dzemdību speciālisti, bet arī neirologi, traumatologi un citi mediķi. Vairāk jāstrādā pie vienotas izpratnes veidošana par ķeizargriezienu indikācijām, kādā veidā iespējams uzlabot augļa monitorēšanas iespējas, kādas atsāpināšanas iespējas var piedāvāt, kā arī vairāk jārunā par riskiem, kas saistās ar ķeizargriezienu, skaidro VM pārstāvis.

Esošo situāciju skaidro Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra dzemdību speciāliste Santa Markova un un "Stārķa ligzdas" vecmāte Iveta Bērziņa.

Dzemdību speciāliste Markova stāsta, kādas komplikācijas var rasties ķeizargrieziena laikā. Piemēram, augļūdeņu embolija - augļūdeņi nokļūst mātes asinsritē, kas ir liels risks sievietes dzīvībai; biežāk novērojamas arī septiskas komplikācijas pēcoperāciju periodā. Operācija ietekmē sievietes reproduktīvo veselību, jo ar katru operāciju pieaug placentas nepareizas piestiprināšanās risks, proti, nākamās grūtniecības laikā placenta var piestiprināties rētas apvidū un ieaugt dzemdes muskuļu slānī.

Protams, ka dažreiz situācijas ir tādas, ka operācija ir vienīgā iespēja, lai glābtu mammu un bērnu, tomēr šādas absolūtas indikācijas ir reti. Kopumā Latvijā ķeizargrieziena operācijas tiek izvēlētas pārāk bieži. Tam piekrīt arī vecmāte Iveta Bērziņa, kurai nācies piedzīvot situācijas, kad operāciju vairāk grib nevis mamma, bet tētis, kas argumentē "Es varu samaksāt!".

Divu bērnu mammas Kristīnes pieredze: "Man ir divi bērni, gaidām trešo. Pirmais bērniņš dzima plānveida ķeizargriezienā, jo bija tūpļa guļa, pēc ārstu domām, tas bija traumatiski bērnam. Fiziski pēc operācijas jutos labi, viss sadzija ātri. Toties psiholoģiski nejutos komfortabli, jo bērnu izņēma, parādīja un vairs es viņu neredzēju 2 stundas. Otro bērnu dzemdēju pati, briedu tam pamazām. Mana pirmās uzskaites ārste un USG speciālists manu lēmumu neatbalstīja, tāpēc nomainīju gan dakteri, kas manu vēlmi atbalstīja, gan arī vecmāti. Man bija svarīgi pierādīt, ka varu to, ko var visas sievietes. Lasīju skaistos dzemdību stāstus un ļoti gribēju to piedzīvot pati. Jau esot slimnīcā, mani gan atbalstīja vecmāte, toties ārsta attieksme bija, ka man laikam dzīvot apnicis. Tā kā biju droša par savu lēmumu, tad viss izdevās. Arī trešo bērniņu gribu dzemdēt pati. Manuprāt, ārstiem būtu vairāk jāskaidro, ka sieviete var dzemdēt pati. Svarīgi būtu arī samazināt pirmreizējo ķeizargriezienu skaitu. "

Markova stāsta, ka pašlaik kopumā mainās nostāja, kā vadīt dzemdības, kuras agrāk uzskaitīja par indikāciju operācijai. Piemēram, augļa tūpļa guļas jeb augļa iegurņa priekšguļas gadījumos, individuāli izvērtējot situāciju, ir skaidrs, ka sieviete drīkst dzemdēt pati.

Arī pirmreizējis ķeizargrieziens vairs nav uzskatāms par viennozīmīgu indikāciju ķeizargriezienam, tomēr Rīgas Dzemdību namā, ja sieviete otro negrib dzemdēt pati, šis lēmums netiek uzspiests.
Absolūta indikācija operācijai ir placentas priekšguļa, šķērsguļa, slīpguļa, dažas smagas sistēmiskās saslimšanas mammai, trīņu grūtniecība. Piemēram, ja agrāk mammām bieži nozīmēja operācijas redzes dēļ, tad tagad, sadarbojoties ar oftalmologu, šīs dzemdības veiksmīgi var atrisināt bez operācijas. Agrāk parasti veica ķeizargriezienus arī dvīņu grūtniecības gadījumos, tagad arī šīs grūtniecības cenšas risināt pa dzemdību ceļiem.

Neplānots ķeizargrieziens visbiežāk notiek gadījumos, ja, monitorējot augli dzemdību laika, ir redzams, ka bērniņš nejūtas labi. Neplānots ķeizars notiek arī tad, ka konstatē neatbilstību starp augļa galviņas un mātes iegurņa izmēriem.