Atbild Capital Clinic Riga ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dace Sīviņa
Ir jāsaprot, kā ultravioletie stari. UVB skar ādas virsējo kārtu jeb epidermu, savukārt UVA - vidējo kārtu jeb dermu. Ādas virsējā slānī atrodas īpašas šūnas - melanocīti, kas UV staru ietekmē sāk ražot melanīnu. Melanīns ir kā sīki graudiņi, kas izkļūst virs ādas šūnām un izveido ko līdzīgu lietussargam, kas aizsargā ādu no nākamās UV staru ietekmes.
Pats melanīns sargā ādas šūnas kodolu jeb DNS, kurā atrodas ģenētiskā informācija par pareizu šūnas dalīšanos. Ja kodols ir neaizsargāts, šūna var sākt dalīties, kā tai ienāk prātā, arī nepareizi. Ādas virsējos slāņos atrodas arī imūnās šūnas, kuras UV stari, vienkārši sakot, nogalina - ar katru pārmērīgu sauļošanos imūno šūnu kļūst arvien mazāk un mazāk. Imūnās šūnas ir kā ziņneši. Tās ziņo leikocītiem, ka ar šūnu dalīšanos kaut kas nav kārtībā. Ja šī informācija leikocītiem netiek nogādāta, tad nepareizās šūnas netiek iznīcinātas, bet sāk vairoties un var attīstīties ļaundabīgs ādas audzējs jeb melanoma.
UVA stariem ir vēl kāds ļaunums. Tie spēj nokļūt ādas dziļākajos slāņos un sagraut kolagēna šķiedru režģi, kas nodrošina ādai elasticitāti un gludumu. Tāpēc, pārāk daudz un bieži sauļojoties, āda priekšlaikus noveco - veidojas krunciņa pie krunciņas.
Grūtniecēm būtu jāizvairās no atrašanās tiešu saules staru ietekmē. Stundas, kurās saules aktivitāte ir visaugstākā, būtu jāpavada zem saulessarga vai koku paēnā. Pieļaujamas pastaigas pēcpusdienās gar jūru. Sauļošanās tiešos saules staros atliekama uz nākamo gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
