Artjoms ir mammas vienīgais dēls. Viņš piedzima veselīgs un stiprs. Auga un attīstījās kā citi bērni. Bet piecu gadu vecumā viņu sāka piemeklēt savādas slāpes. Māmiņa sākumā nodomāja, ka tā ir īslaicīga parādība un drīz tā pazudīs. Bet bērnam slāpa arvien biežāk un viņš dzēra arvien vairāk, viņam pasliktinājās apetīte un tad māmiņa vērsās pie ārsta.
Artjomam noteica diagnozi: 1. tipa cukura diabēts. Tas bija šoks gan mammai, gan bērnam. Kā tas varēja gadīties? Jo ģimenē neviens nebija slimojis ar šo slimību, uzturā nebija nekā lieka, un dienas režīms vienmēr tika ievērots.
Kopš tā laika Artjomam sākās cita dzīve – ar pastāvīgiem dūrieniem, cukura līmeņa mērījumiem un stingru diētu. Cukura līmenis zēnam ir nepastāvīgs, tas var strauji kristies vai strauji paaugstināties – tāda nu ir šī viltīgā slimība cukura diabēts.
Injekcijas un cukura līmeņa mērīšana bija jāveic pastāvīgi, vairākas reizes dienā pēdējo divu gadu laikā. Un ņemot vērā to, ka Artjomam kapilāri ir tuvu ādas virsmai, viņa rokas, kājas un vēders ne tikai sāpēja no biežiem dūrieniem, bet āda bija kļuvusi zila. Protams, ka bērns raudāja, bet viņam nācās paciest pastāvīgas sāpes. Un Artjoma māmiņas pārdzīvojumus brīžos, kad bija kārtējo reizi jādur raudošam bērnam, laikam sapratīs katra mamma.
Vēl grūtāki laiki pienāca, kad Artjoms uzsāka skolas gaitas. Mammai nācās trīs reizes dienā nākt uz skolu speciāli, lai veiktu mērījumus un injekcijas.
Cerības stariņš parādījās, kad ārstējošais ārsts ieteica pamēģināt insulīna pumpi. Tā ir mūsdienīga ierīce, kas ir piestiprināma uz ķermeņa un ir ļoti ērta: tā automātiski nomēra cukura līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā ievada vajadzīgo insulīna daudzumu. Un vairs nevajag visu laiku durt ādā.
Tādi pumpji maksā dārgi, un tie arī ne vienmēr der cilvēkiem, tāpēc sākumā pumpis tiek uzstādīts vienam mēnesim bez maksas, lai pārbaudītu pacienta reakciju uz to. Ja pumpis der un bērns veiksmīgi tiek galā ar to, tad pagaidu pumpis tiek noņemts un ir jāuzstāda pastāvīgais pumpis.
Artjomam pumpis derēja, zilumi un bailes no dūrieniem ir pazudušas, un viņš ar mammu vairs nebaidās, ka straujas cukura līmeņa celšanās gadījumā viņi nepaspēs veikt injekciju, un tad var iestāties koma. Tagad ir jāiegādājas pastāvīgais pumpis.
Šāds pumpis maksā patiešām dārgi – 2710.40 eiro, un vēl ir vajadzīgas maināmās detaļas: adatas, rezervuāri, katetri un citas lietas, kuru iegādei mēnesī vidēji jāpatērē 498 eiro. Palīdzība būs nepieciešama turpmākajiem diviem gadiem.
Pavisam ir nepieciešami 15 509,42 eiro.
Māmiņa viena pati audzina savu dēlu, viņai palīdz vecmāmiņa. Viņas strādā maiņās, lai kāda vienmēr būtu kopā ar Artjomu. Bet, pat pastāvīgi strādājot, viņas nevar nopelnīt tik daudz naudas. Viņām ir ļoti vajadzīgs jūsu atbalsts!
Zvanot pa tālruni 90006782, Jūs ziedosiet 1,42 eiro pumpja iegādei slimajam bērnam.
Lai palīdzētu Artjomam, Jūs varat ziedot arī jebkādu summu uz zemāk norādītajiem kontiem, maksājuma informācijā ierakstot "Veselības fonds: Artemam Sačekam".
Rekvizīti:
Nosaukums: Biedrība "Sociāli nozīmīgu projektu centrs "Varonis""
Reg. Nr: 40008142130
Jur. adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
-SWEDBANK- Swift : HABALV22
LV56HABA0551025632423
-NORDEA- Swift : NDEALV2x
LV50NDEA0000083204700
-DNB- Swift : RIKOLV2X
LV79RIKO0002013211470
-CITADELE- Swift : PARXLV22
LV94PARX0013419570001
paypal: paypal@varonis.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
