Foto: PantherMedia/Scanpix
Sievietes dzemdē visur vienādi, bet apstākļi un tradīcijas katrai tautai un katrai valstij ir citas. Ļoti daudz ko nosaka kultūras tradīcijas, kas ietekmē dzemdību un pēcdzemdību palīdzību, kas tiek sniegta arī mūsdienu medicīnas ietvaros. Vienā vietā topošā mamma drīkst laist mazuli pasaulē tikai guļot uz muguras, citur izmanto neparastas atsāpināšanas tehnikas, bet vēl citā kultūrā jāievēro īpaši nedēļnieces rituāli.

Dāvaniņa no valsts

Foto: Scanpix

Piemēram, netālajā kaimiņvalstī Somijā jau kopš 1930. gada jaunā mamma un mazulis saņemt dāvanā no valsts drēbes un aprūpes priekšmetus, ko tautas valodā sauc par komplektu „Laipni lūgts mūsu pasaulē!”. Tajā ietilpst drēbes mazulim, guļammaiss, pirmās palīdzības medikamenti jaundzimušajam, priekšautiņi jeb lacītes, guļamais šūpulītis. Tas viss ir salikts kartona kastē, kas ideāli piemērota gulēšanai.

Tieši šīs askētiskās un drošās kartona kastes uzskata pa vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc Somijā ir viens no zemākajiem zīdaiņu mirstības rādītājiem. Ja mammai šīs komplekts nav vajadzīgs, viņa var saņemt to naudā, kas ir aptuveni 140 eiro. 95% mammu tomēr izvēlas šo džentlmeņa komplektu. Valdības nostāja – visiem jaundzimušajiem jāsaņem no valsts vienāds starta komplekts neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Vēl valdība visiem jaunajiem vecākiem dāvina arī prezervatīvus, barošanas krūšturus mammai, vannošanās piederumus bebītim un citas sadzīves lietas pirmajiem dzīves mēnešiem.

Pareizākās pozas

Foto: PantherMedia/Scanpix

Dzemdību poza, kas visbiežāk tiek izmantotas ASV un Eiropas slimnīcās, ir gulēšana uz muguras. Pašlaik par to, cik tā patiesībā ir pretdabīga pašam dzemdēšanas procesam, runā gan vecmātes, kas atbalsta pēc iespējas dabīgāku bērniņa laišanu pasaulē, gan atzīst arī daudzas mammas, kas izmēģinājušas citas, izrādās, daudz efektīvākas pozas.

Āzijā, Dienvidamerikā un Āfrikā vairums sieviešu dzemdē tupus pozīcijā vai pat stāvus, tādējādi izmantojot gravitācijas spēku, lai atvieglotu procesu. Šīs tendences ir novērojusi un savās atskaitēs iekļāvusi Pasaules Veselības organizācija. Statistika liecina, ka dzemdības vertikālas pozās norit ātrāk, mazāk sāpīgi un retāk ir nepieciešams izmantot epidurālo anestēziju.

Speciālā zupiņa

Foto: PantherMedia/Scanpix

Daudzās kultūrās ir strikti priekšraksti, ko sieviete drīkst ēst dzemdību laikā. Ir produkti, kurus dzemdībās ēst nedrīkst. Korejā dzemdētājām piedāvā īpašu jūras velšu un jūras zāļu zupu, kas ir īpaši barojoša un vienlaikus satur maz kaloriju, daudz dzelzs un proteīnu. To dod arī pēc mazuļa piedzimšanas, jo, kā zināms, ēstgriba pēc tam ir zvērīga un šāda  zupiņa ir tieši laikā. Gribat tādu pagatavot arī jūs? Te ir recepte.

Tradicionāli šo zupu korejieši ēd arī katrā savā dzimšanas dienā un simboliski tā atgādina sāpes, kas bija jāizcieš mammām, viņus dzemdējot.

Ko darīt ar placentu?

Placenta daudzas tautās un tradīcijās ir ar īpašu nozīmi. Grūtniecības laikā placenta piegādā auglim barības vielas un pasargā no kaitīgām vielām, tāpēc pēc dzemdībām tai piešķir īpašu simbolisku jēgu.

Piemēram, Turcijā placentu nereti aprok mošejas vai skolas teritorijā, tādējādi cerot, ka bērns izaugs vai nu par garīgo līderi vai zinātnieku. Ja placentu patur mājās, tad bērns vienmēr būs uzticīgs ģimenei. Vairākās Āfrikas valstīs placentu aprok zem koka, izpildot visus apbērēšanas rituālus. Placentu uzskata gandrīz par otru bērna daļu, kas pienācīgi jāapglabā.

ASV, Eiropas valstīs un arī Latvijā placenta ir tiek uzskatīta par medicīnisku atkritumu, bet, ja sieviete grib, to var paņemt arī mājās. Dažas to pārstrādā homeopātiskās tabletēs vai kā liecina jaunākās tendences, izmanto veselīgu smūdiju gatavošanā.

Sēdošais mēnesis

Foto: PantherMedia/Scanpix

"Sēdošais mēnesis,” tā Vjetnamā un Ķīnā sauc pirmās četras piecas nedēļas pēc dzemdībām, kuru laikā sieviete nedrīkst pamest māju un kaut kur doties. Šo laiku viņa burtiski pavada sēžot gultā un ievērojot speciālus ēšanas paradumus. Dzert nedrīkst neko pārāk aukstu vai pārāk karstu, jāatsakās no augļiem, tāpat nedrīkst iet dušā.

Tas viss, lai sievietes organisms atgūtu pareizo šķidrumu un enerģijas līdzsvaru pēc grūtniecības un dzemdībām. Īpašs miera periods ir arī citu tautu tradīcijās. Izņēmums ir ASV, kur sievietēm pēc dzemdībām darbā jāatgriežas ļoti ātri. 

Vagīnas terapija

Foto: PantherMedia/Scanpix

Īpašu pēcdzemdību atbalstu valsts sniedz sievietēm, kas laiž mazuļus pasaulē Francijā. Jau 30 gadus, kopš 1985. gada, tur ir pieejama īpaša valsts apmaksāta terapija, kas palīdz trenēt un atjaunot starpenes muskulatūru pēc dzemdībām. Viss ģimenes laimes stiprināšanai!

Toties ir vesela virkne valstu, kurās šīs muskulis pēc dzemdībām nav izmantojams tik ilgi, kamēr sieviete baro bērnu ar krūti. Tāda tradīcija ir, piemēram, Papua Jaungvinejā.

Bērna kopšanas pabalsts no 7 nedēļām līdz 4 gadiem

Foto: stock.xchng

Sociālais nodrošinājums, māmiņalga un likuma ietvaros garantēta iespēja atgriezties darbā katrā valstī atšķiras. Visātrāk darbā atgriežas Libānas mammas, kur ir tikai 7 nedēļu apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums. Amerikānietēm grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājums ir 12 nedēļas jeb 3 mēneši.

Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Dānijā tēvs vai mamma (tas, kurš auklē mazuli) mājās var palikt 50 nedēļas. Bet Čehijā ir visgarākais bērna kopšanas atvaļinājums – 48 mēneši. Austrālijā – 18 nedēļas, bet pēc tam katrs no vecākiem var izmantot papildus brīvdienas. Vācijā – 60 pilnībā apmaksātas nedēļas. Latvijā tas ir viens gads un papildus pusgads ar mazāku finansiālo atbalstu no valsts.

Izmantota informācija no dažādiem interneta avotiem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!