"Mēs visi zinām un piekrītam viedoklim, ka visos bērnos ir milzīgs radošuma potenciāls, diemžēl valstīs, kurā ir tradicionālā izglītības sistēma, tiek darīts viss, lai šo radošumu iznīcinātu. Tas nozīmē, ka bērni nevis izaug radoši, bet aug ārā no kreativitātes," stāsta Robinsons.
Pasaule attīstās tik ātri, ka tie, kas pašlaik uzsāks mācības pirmajā klasē, pensijā aizies ap 2070. gadu. Nav iespējams prognozēt, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas tik tālā nākotnē. Kāds ir izglītības sistēmas uzdevums, kas ir jāmāca skolās, zinot, ka neko patiesībā nezinām?
Neatkarīgi no valsts, "Itin visur uz Zemes," apgalvo Robinsons, skolās izglītības prioritātes ir diezgan vienveidīgas - augšgalā jeb pirmajā vietā ir matemātika un valodas, tad seko humanitārie priekšmeti, pašā apakšā ir priekšmeti, kas saistīti ir mākslām un radošumu. Galvenokārt runa ir par mūziku un mākslu, teātris un deja ir uz vēl zemāka pakāpiena.
"Uz planētas nav tādas izglītības sistēmas, kurā katru dienu mācītu dejot vai darītu to tikpat nopietni kā māca matemātiku. Kāpēc? Dejas ir tikpat svarīgi kā matemātika un bērni būtu ar mieru dejot katru dienu. Mums visiem ir ķermeņi, bet skolās attīsta tikai to daļu, kas ir no vidukļa uz augšu no vidukļa, koncentrējoties uz galvām. Turklāt pārsvarā tikai vienu pusi – to, kas domāta matemātikai. Tiek audzināti universitāšu profesori, bet nevajadzētu viņus uztvert kā cilvēces augstāko sasniegumu. Viņi ir tikai viena no dzīvības formām," ironizē Kens Robinsons.
Pašreizējā izglītības sistēma veidota, balstoties uz 19. gs. vajadzībām, kad mācīja tikai to, kas bija nepieciešams, lai iekļautos industriālajā sabiedrībā. "Tev nav jēgas studēt mūziku, jo tu nekad nebūsi profesionāls mūziķis!"
Šobrīd šis princips ir galīgi aplams, ir nepieciešama revolūcija. Daudzi talantīgi, spējīgi, izcili cilvēki sevi par tādiem neuzskata, jo neiekļaujas tradicionālajā universitāšu apmācības sistēmā. Daudzas viņu prasmes skolās tiek noniecinātas un nenovērtētas.
Pēc UNESCO datiem, tuvākajos 30 gados augstskolas pabeigs vairāk studentu, nekā visā augstākās izglītības vēsturē kopumā. Paredzams, ka šiem universitātes grādiem nebūs tāda vērtība, kāda tiem bija agrāk. Universitātes grāds vairs nenodrošinās darbu. Tas pierāda, ka pašreizējā izglītības sistēma vairs nestrādā, bet uz inteliģences spējām jāskatās savādāk – tā ir ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī, piemēram, taktilas sajūtas, kustība un spēja darīt vairākas lietas vienlaikus. "Domāju, ka mūsu nākotnes vienīgā cerība un iespēja ir pieņemt, ka cilvēki ir daudzveidīgi. Un attiecīgi mainīt izglītības sistēmu," domā izglītības eksperts.
Iespējams, ka ar mūsdienīgu diagnozi - uzmanības deficīta sindroms, apveltītie bērni patiesībā ir izcili dejotāji, bet ar medikamentiem viņi tiek piekoriģēti un pielāgoti tam, lai būtu ērtāki skolā?
Visu uzstāšanos var noskatīties video, izvēloties valodas subtitrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
