Kā vēsta ārvalstu mediji, septiņus gadus vecā Džuniora Rakforta mamma Paula Hopsa norāda, ka ziņas par bērna slimību viņu pamatīgi pārsteigušas - ārsti uzstādījuši diagnozi: puisēns sirgst ar alerģiju pret sevi.
"Iepriekš man vairākkārt ir zvanījuši no dēla skolas un teikuši, ka nodarbību laikā mans bērns ieliek rokas savos matos, bet pēc tam, kad pieskaras savai sejai, tā sāk pietūkt un kļūst sarkana.
Es nevarēju saprast, kas par lietu, bet pēc tam speciālisti noskaidroja, ka tādā veidā viņa ķermenis reaģē uz paša matu folikulām, tas ir - viņam ir alerģija pašam pret sevi. Uzzinot par diagnozi, es sāku smieties, pat nosaucu ārstus par prātu zaudējušiem, taču pakāpeniski sapratu, ka ārstiem ir taisnība. Tagad man ir jāseko, lai dēlam vienmēr būtu īsi mati, kā arī tam, lai viņš tiem nepieskartos ar rokām," stāstījusi puisēna mamma. Džuniora māte stāsta, ka šī diagnoze kļuvusi par pēdējo garajā dažādu alerģiju sarakstā.
"Pirmoreiz astmu un alerģiju viņam diagnosticēja viena gada vecumā. Tas notika pēc tam, kad es nobučoju viņa vaidziņu. Kā man paskaidroja ārsti, lēkmi izraisīja riekstu drupačas uz manām lūpām. Es vēl līdz šim ar šausmām atceros tā skūpsta sekas - Džuniora seja piepampa un viņš sāka smakt. Toreiz mana dēla dzīvību izglāba neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, kuri ceļā uz slimnīcu viņam injicēja adrenalīnu un iedeva skābekli," ārzemju medijiem atklājusi alerģiskā zēna māte.
Vēlāk, apskatot zēnu, ārsti viņam diagnosticējuši alerģiju pret riekstiem, kaķiem, suņiem, jūrascūciņām, trušiem, zirgiem, zāli, putekšņiem un putekļiem, kas padarīja viņa brāļu un māsu dzīvi par nemitīgu cīņu pret alergēniem.
"Ik dienu es kopā ar citiem saviem bērniem tīru māju, lai novērstu alerģiskas reakcijas rašanos. Mēs sūcam putekļus, tīram un mazgājam, cenšoties atbrīvoties no putekļu ērcītēm. Tiesa, mēs ne vienmēr varam Džunioru pasargāt no astmas lēkmēm, kuras visbiežāk sākas, kad viņš skrien augšup pa trepēm un emocionāli uztver apkārt notiekošo," savu stāstu noslēdz Hopsa.